Saistībā ar protestiem uz Kosovas un Serbijas robežas Latvijas karavīru misija nav ietekmēta
Saistībā ar protestiem uz Kosovas un Serbijas robežas Kosovā dienošo Latvijas karavīru darbs misijā nav ietekmēts, sociālajos tīklos paziņojis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Latvijas kontingenta otrā rotācija Kosovā atrodas kopš janvāra un ir iekļauta ASV bruņoto spēku vadītajā bataljonā. Karavīru galvenie pienākumi saistīti ar miera un kārtības uzturēšanu, tajos ietilpst Kosovas-Serbijas robežas kontrole 55 kilometru garumā.
Pabriks atzīmējis, ka "ir saziņā" ar Latvijas kontingenta karavīriem Kosovā. Viņu darbā ne šajās dienās, ne pēdējās stundās nav nekādas novirzes no ierastās darba dienas. "Viss mierīgi, kontingents strādā saskaņā ar plānu. Paldies viņiem par lielisko dienestu un lielisku Latvijas tēla veidošanu," norādījis Pabriks.
Jau ziņots, ka svētdienas vakarā simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus, kas ved uz kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Nenoskaidrotas personas raidīja šāvienus uz Kosovas policistiem, gan nevienu neievainojot.
Kosovas valdība svētdien nolēma atlikt jauno prasību par robežšķērsošanas dokumentiem Serbijas pilsoņiem ieviešanu, jo Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus.
Noteikumi, kuriem bija paredzēts stāties spēkā pirmdien, paredz, ka personām, kurām ir Serbijas personas apliecības, pēc ierašanās Kosovā tās jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu. Kosovas valdība norāda, ka tas ir atbildes pasākums, jo Serbija to pašu pieprasa Kosovas pilsoņiem, kas ierodas Serbijā.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Kosovas neatkarību atzīst vairāk nekā 90 valstis, to vidū ir arī Latvija.
