Lielbritānijas debesīs ierīkos dronu maģistrāles

Valdība paredzējusi atvēlēt 273 miljonus mārciņu (320,2 miljoni eiro) projektam "Skyway" (Debesu ceļš), lai savienotu pilsētas ar kopumā 260 kilometru garu trasi. Līdztekus plānots organizēt kravu piegādi ar droniem uz Sili salām, nelielu arhipelāgu Apvienotās Karalistes dienvidrietumos, un medikamentus uz nomaļiem Skotijas rajoniem.

Zāles pa gaisa ceļu

Lielbritānijas lielākajā telekomunikāciju kompānijā BT par dronu nozari atbildīgais Deivs Penkhērsts intervijā BBC norāda, ka Skyway pamatā likta milzīga uzkrātā pieredze un pagaidām esam pašā ceļa sākumā, lai šie lidaparāti kļūtu par ierastu mūsu ikdienas daļu.

Ja tuvākajā laikā izdosies piesaistīt 12 miljonu mārciņu (14 miljoni eiro) ieguldījumu, 2024. gada vidū automatizēti gaisa koridori savienos Redingu un Oksfordu ar 47 kilometrus attālo Miltonkīnzu, Kembridžu, Ragbiju un Koventriju. Nacionālajā veselības dienestā jau noritējuši izmēģinājumi, ar droniem piegādājot ķīmijterapijas medikamentus no Portsmutas uz Vaita salu.

Aviācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Altitude Angel" ģenerāldirektors Kriss Fosters norāda, ka potenciāls ir milzīgs: “Loģistikas kompānijas, kas piegādā preces, policija vai veselības aprūpes sistēma, kam jāpārvadā vakcīnas vai asins analīžu paraugi – pieeja šādai gaisa telpai ir vajadzīga visiem. Mēs jau esam īstenojuši dažus līdzīgus projektus Āfrikā, kur pārvadāt kravas pa zemi reizēm ir vienkārši neiespējami, jo nav normālu ceļu – tur vakcīnas piegādāja bezpilota lidaparāti.”

Pilnībā automatizēti

Skyway projektā gar visu gaisa trasi uz zemes uzstāda sensorus, kas seko dronu lidojumam reāllaika režīmā. Saņemtos datus nepārtraukti analizē automātiska sistēma, kas vada dronus pa konkrētu maršrutu un novērš sadursmes.

Rietumanglijas universitātes (Bristole) docents, aerokosmisko tehnoloģiju eksperts Stīvs Raits skaidro, ka lielākais avāriju risks ir, dronam paceļoties un nolaižoties: “Problēma var rasties, kad drons atrodas trīs metrus no cilvēkiem, un tas mani ļoti uztrauc.” Penkhērsts uzsver, ka projektu kontrolē Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde.

Karaliskais pasts tikmēr vēlas iegādāties 500 dronu, lai nogādātu vēstules un citus sūtījumus uz attāliem valsts nostūriem. Krenfīldas universitātes vecākais lektors Saimonds Džūds gan ir mazliet skeptisks: “Kas būs, ja gaisā pēkšņi parādīsies lērums kravas vai lauksaimniecības dronu? Es, piemēram, dzīvoju klusos laukos, un mani tas var tracināt daudz vairāk  nekā pie trokšņiem pieradušu pilsētnieku. Bet, ja runa ir par ārkārtas medicīnisko palīdzību, visdrīzāk cilvēki izturēsies pret skaļu troksni daudz iecietīgāk.”