"Ļoti dīvaina sajūta." Ukrainas aizstāvis apraksta krievu karavīru nogalināšanu

"Šī vieta, kur mēs tagad stāvam bija īpaša vieta. Viņi šeit dzīvoja, turēja ieročus, gāja uz tualeti. Mēs izmantojām lielāku aviāciju un skatījāmies, ka tas viss tiek iznīcināts. Viena no mūsu veiksmīgākajām operācijām.

Bija ļoti daudz transporta šeit. Tas bija milzīgs sprādziens. Ir ļoti dīvaina sajūta redzēt, kā tiek nogalināti cilvēki un tu kliedz: "Jēēē!" Ļoti dīvaina sajūta, ja godīgi, bet tas tagad ir kā sports. Viņi neatnāca pie mums ar puķēm," saka ukraiņu karavīrs.

Uz zemes smiltīs Demčenko ar žurnālisti atrod kāda krievu karavīra formastērpa uzšuvi. Žurnāliste vaicā Demčenko, vai tas nozīmē, ka viņš ir miris. Uz ko Demčenko atbild: "Es dodu jums 95 procentus."

Kā norāda CNN žurnāliste, nāves tuvums ciemā jūtams joprojām. Šajā vietā gājuši bojā daudzi krievi. "Šeit bija zābaks. Bija vēl viens ar kāju. Šeit nebija līķi, bet ķermeņu daļas."

Miruši arī ukraiņu karotāji. Bezvēsts pazuduši vairāki civiliedzīvotāji, seši nogalināti, bet mirušo kapakmeņos redzami caurumi no apšaudēm. Daudzu vietējo dzīves ir izpostītas.

Krievu uzbrukumos cietusi arī Volodimira māja. Viņš stāsta, ka palicis dzīvs, jo bijis ārā ar govi. Māju ģimene nav atjaunojusi, jo neesot tam līdzekļu. Taču viņš ar sievu iestādījuši dārzu.

Uz pussagrautajām ēkām redzami krievu karavīru atstātie vēstījumi, piemēram, "Slava Krievijai", "Nāvi ukraiņu ebrejiem", kurus tagad vietējie cenšas aizkrāsot.

Žurnāliste ar Demčenko apmeklē arī vietējo skolu, kur dzīvoja krievu karavīri. Pat ar izdauzītiem logiem, sienām un smaku, skola ir atvērta. Vietējie puikas to apmeklē vairākas dienas nedēļā.

Puikas atzīst, ka ir priecīgi atgriezties skolā, taču joprojām nobijušies, ka atkal varētu sākties apšaudes. Notikušais ir izmainījis viņu sapņus.

Uz žurnālistes jautājumu: par ko tu vēlies kļūt, kad izaugsi liels, zēns vārdā Nazars atbild: "Par militāristu. Aizstāvēt savu valsti."