Polijas Senāta spīkers aicina pieprasīt Krievijai paskaidrojumus par Krievijas "melno sarakstu"

Viņš arī mudinājis Poliju apsvērt iespēju izveidot līdzīgu sarakstu un iekļaut tajā Krievijas "propagandas frontes darbiniekus".

Savukārt Krievijas Valsts domes deputāts Dmitrijs Gudkovs nosūtījis savas valsts Ārlietu ministrijai pieprasījumu iepazīstināt viņu ar šo sarakstu, norāda ziņu aģentūra TASS. "Neapstrīdot īpašu diplomātisko soļu nepieciešamību, uzskatu, ka šādi lēmumi jāpieņem, ievērojot parlamenta viedokli," raksta deputāts.

Kā ziņots, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute piektdien pavēstīja, ka Maskava, reaģējot uz ES sankcijām, iesniegusi to ES politiķu sarakstu, kam liegts ieceļot Krievijā. Savukārt Somijas raidorganizācija YLE vēstīja, ka tās rīcībā nonācis dokuments ar Krievijā nevēlamo politiķu vārdiem, kurā no Latvijas iekļauti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kā arī četri Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā - Sandra Kalniete (V), Inese Vaidere (V), Artis Pabriks (V) un Roberts Zīle (NA).

Kā aģentūrai AFP apstiprināja Beļģijas Ārlietu ministrija, Maskava lūgusi, lai šo sarakstu nedara publiski zināmu.

30.maijā augsta Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona paziņoja aģentūrai TASS, ka Maskava sarakstu nodevusi "partneriem Eiropā uz uzticēšanās pamata" un "šo sarakstu publiskošana paliek uz attiecīgo valstu sirdsapziņas".

Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, ierobežojumi esot noteikti tikai un vienīgi kā atbilde uz ES rīcību un saraksti nodoti vairāku ES valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām Krievijā.

Polija šai sarakstā pārstāvēta ar 18 uzvārdiem.

No Igaunijas tajā minēti astoņi cilvēki - Aizsardzības spēku pavēlnieks Riho Terrass un viņa vietnieks Arturs Tiganiks, Drošības policijas (KaPo) vadītājs Arnolds Sinisalu, Zemessardzes komandieris Mēliss Kīli, tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, Eiropas Parlamenta deputāts Tunne Kelams, bijusī tieslietu ministre Kristīna Ojulande, kā arī Andress Parve, kas strādājis vadošos amatos aizsardzības rūpniecībā.

Savukārt Lietuva sarakstā pārstāvēta ar septiņiem vārdiem. Tie ir pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis, bijušais premjers, Seima opozīcijas līderis Andrjus Kubiļus, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, bijušais Valsts drošības departamenta (VSD) ģenerāldirektors Ģedimins Grina, Eiropas Parlamenta deputāts Petrs Auštrevičs, Lietuvas Radio un televīzijas komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns un prezidentes Daļas Grībauskaites ārlietu padomniece Jovita Neļupšiene.

Šā gada sākumā Maskavā netika ielaista EP deputāta Gabrieļus Landsberģa vadīta delegācija, kurai bija uzdots izstrādāt ziņojumu par ES attiecībām ar Krieviju.

Berlīnē šīs nedēļas sākumā apjukumu izraisīja Krievijas aizliegums līdz 2019.gadam valstī iebraukt Bundestāga deputātam no Karlam Georgam Velmanam, parlamenta Vācijas-Ukrainas grupas priekšsēdētājam un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) padomniekam Krievijas jautājumos Bundestāga Ārlietu komitejā. Vācijas Ārlietu ministrija jau pieprasījusi Maskavai paskaidrojumus par aizliegumu, norādot, ka šādā sarakstā iekļautajiem cilvēkiem ir tiesības zināt, kādēļ pret viņiem noteiktas sankcijas.

LETA