ANO gatavo automātisku procedūru, ka pēc veto uzlikšanas Drošības padomē jautājumu izskata Ģenerālā asambleja
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) sāk procedūru, lai izveidotu mehānismu, ka ANO Ģenerālā asambleja tiek sasaukta katru reizi, kad kādā jautājumā organizācijas Drošības padomē tiek izmantotas veto tiesības, paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kislica.
Tāda mehānisma nepieciešamību spilgti parādījusi situācija, kad Krievija, kura ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, izmanto savas veto tiesības, lai praktiski bloķētu jebkādu izmeklēšanu par tās pastrādātajiem kara noziegumiem.
ANO dalībvalstis vēlas novērst tādu ļaunprātīgu situācijas izmantošanu, un izstrādājušas rezolūcijas projektu, kas paredz, ka ANO Ģenerālā asambleja automātiski tiek sasaukta katru reizi, kad Drošības padomē izmantotas veto tiesības.
Plānots, ka Ģenerālā asambleja sanāks desmit dienu laikā, lai diskutētu par situāciju, saistībā ar kuru uzlikts veto, izņemot situācijas, kad jautājums tiek izskatīts ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas speciālā sesijā.
Iniciatīvu ierosinājušās apmēram 40 ANO dalībvalstis, kuru vidū ir Ukraina un ASV.
Lihtenšteina, kura vada rezolūcijas izstrādātāju grupu, norādīja, ka rezolūcijas projekts izskatīšanai formāli tiks iesniegts nākamnedēļ.
Rezolūciju varētu pieņemt jau aprīlī un spēkā stātos uzreiz pēc pieņemšanas.
Kislica norādīja, ka Drošības padomei būs iespēja iesniegt ziņojumu Ģenerālajai asamblejai par konkrēto jautājumu.
ASV pastāvīgā pārstāve ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda paziņojumā informēja, ka rezolūcija vairos Drošības padomes pastāvīgo locekļu, kuras izmanto veto tiesības, atbildību un rīcības caurskatāmību.
Viņa norādīja, ka ASV "ir īpaši noraizējušās par Krievijas nožēlojamo tendenci pēdējo divdesmit gadu laikā ļaunprātīgi izmantot veto privilēģijas". Tomasa-Grīnfīlda atgādināja, ka Krievija izmantojusi veto tiesības, lai nepieļautu ANO novērotāju misijas izvietošanu Gruzijā, bloķētu saukšanu pie atbildības un izmeklētu ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā, novērstu tribunāla izveidi saistībā ar Malaizijas lidmašīnas "MH-17" notriekšanu virs Ukrainas, aizsargātu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no nosodījuma par neizprovocēto un nepamatoto karu Ukrainā.
ASV kopš 2000.gada savas veto tiesības ir izmantojušas vismaz duci reižu, galvenokārt saistībā ar Izraēlas un Palestīnas konfliktu, Ķīna pēdējos gados ir pievienojusies Krievijai, lai uzliktu veto saistībā ar Sīrijas karu, savukārt Lielbritānija un Francija savas veto tiesības nav izmantojušas kopš 1989.gada.
Piecu pastāvīgo dalībvalstu ANO Drošības padomē mērķis ir garantēt starptautisko mieru un drošību, tomēr Krievija tiek apsūdzēta par ANO statūtu pārkāpumu, iebrūkot kaimiņvalstī Ukrainā.
ANO Drošības padome tikai izveidota 1945.gadā, tajā ir piecas pastāvīgās dalībvalstis un desmit valstis, kas mainās rotācijas kārtībā ik pa diviem gadiem. Drošības padomes izveide ir noteikta ANO hartā.
Lai gan nav noteikta mehānisma ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts statusa atņemšanai, analītiķi iepriekš ir norādījuši uz divām iespējām. Kā viena ir apstrīdēt Krievijas tiesības atrasties padomē, jo 1945.gadā ANO hartā ierakstīts, ka Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts ir PSRS. Otra iespēja ir izslēgt Krieviju no ANO. To var izdarīt ANO Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes ieteikuma. Ņemot vērā, ka Krievijai ir veto tiesības Drošības padomē, šis ceļš ir sarežģīti īstenojams.
