"Nebrīve man ir ļaunāka par nāvi." Maskavā pašnāvību izdarījis matemātiķis no Ukrainas, kurš centās pamest Krieviju
20. martā Maskavā pašnāvību izdarījis matemātiķis Konstantīns Olmezovs. Viņš centies pamest Krieviju pēc tam, kad tika arestēts, tomēr tas viņam neizdevās, vēsta "Meduza".
Olmezovs nāk no Doņeckas, uz Krieviju viņš pārcēlās, lai nodarbotos ar zinātni — iestājās aspirantūrā un kļuva par MFI Diskrētās matemātikas katedras asistentu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Konstantīns Olmezovs mēģināja pamest valsti. Taču galu galā nonāca administratīvajā arestā, bet pēc iznākšanas no izolatora izdarīja pašnāvību.
"Labdien. Mani sauc Konstantīns Olmezovs, es šo tekstu rakstu veselā saprātā un ar skaidu atmiņu, un, ja jūs to lasāt, tad, visticamāk, es vairs neko nekad nerakstīšu."
Tā sākas pēdējā viņa ierakstu sērija Telegram kanālā "Konstantīns un bukovki". Agrāk 26 gadus vecais MFTI aspirants Konstantīns Olmezovs tajā publicēja savus dzejoļus, taču 20. martā tur parādījās viņa pirmsnāves zīmīte.
Vēstules ar tādu pašu saturu todien saņēma arī daži Konstantīna paziņas.
"Es jums aizsūtīju vēstuli, jo jums uzticos. Tas nav personisks." Apmēram šāda bija frāze, vēstules saturu pārstāsta Olmezova zinātniskais vadītājs Iļja Škredovs. "Bet es gribētu, lai šī vēstule tiktu izplatīta starp cilvēkiem, kam tas interesē, starp maniem radiniekiem un [sociālajos] tīklos gadījumam, ja to nobloķētu."
26. februārī, kara trešajā diennaktī, Konstantīns Olmezovs mēģināja pamest Krieviju. "Tā bija daļēji muļķīga rīcība, bet tikai tādā mērā, ka tā bija nepārdomāta," viņš vēlāk rakstīs.
"Es to nenožēloju, bet nožēloju tikai to, ka neizdarīju to 23., kad tam bija visi iemesli. Es braucu aizstāvēt savu valsti [Ukrainu], aizstāvēt no tā, kurš gribēja to no manis paņemt."
Aizbraukt no Krievijas Olmezovs bija plānojis ar autobusu, taču viņš tika aizturēts. Viņu arestēja uz 15 diennaktīm pēc panta par "sīko huligānism". Viņš it kā pārkāpis sabiedrisko kārtību autoostā. Pats Olmezovs uzskatīja, ka īstais iemesls bijis cits.
"Tā ir mana sliktā mēle un viens cilvēks, ar kuru es dedzīgi dalījos savos plānos," Konstantīns rakstīja pirmsnāves vēstulē. "Tas bija muļķīgi, bet citādi nevarēja būt. Tas bija pēdējais, ar ko varēju viņiem iesist, un es situ, cik spēka."
Škredovs atceras, ka Olmezovam palīdzējis sagatavot visus dokumentus aizbraukšanai un uz granta rēķina izsniedzis naudu biļetei uz Turciju.
"Viņš baidījās no robežkontroles. Mēs viņu mēģinājām nomierināt, ka ir bijuši gadījumi, kad pēc administratīvā aresta cilvēki ir pārgājuši robežu. Formāli viņam nebija aizlieguma izbraukt.
Sarunājām, ka viņš rakstīs vai zvanīs no Stambulas. Viņš paņēma biļeti un jautāja par lidostu. Viņš vispār maz ceļoja uz ārzemēm, tāpēc maz ko zināja. Tā mēs šķīrāmies, tā bija sestdiena [19. marts]."
20. marta vakarā Konstantīnam Olmezovam vajadzēja aizlidot uz Turciju. Bet tobrīd viņš jau bija miris.
Doma par pašnāvību, kā Konstantīns paskaidro pirmsnāves zīmītē, viņam radusies administratīvā aresta laikā. Specvienībā viņš, pēc paša vārdiem, "ir veicis vismaz desmit [suicīda] mēģinājumus septiņos dažādos veidos".
"Nebrīve man ir sliktāka par nāvi," rakstīja Konstantīns. "Izstumšana ir tad, ja jūs visu mūžu brīvi izvēlaties kā dzīvot, un tad jūs tiekat ieslēgts, un jūs sākat izvēlēties, kuru grāmatiņu lasīt, kamēr esat ieslēgts.
Es protu cīnīties ar nebrīvi tikai ar nepieņemšanu, atteikšanos no uzturēšanās pašā nebrīvības situācijā — ja man traucē izvēlēties, kā un kur dzīvot, es izvēlēšos vienkārši nedzīvot."
Matemātiķis no Ukrainas tāpat rakstīja arī par savām attiecībām ar Ukrainas un Krievijas pilsētām, kurās dzīvojis.
"Es ļoti mīlu, lai arī tā ir dīvaina mīlestība, Doņecku. Neskatoties uz pretīgo bērnību, šī tomēr ir pilsēta, kur uzrakstīju savu pirmo programmu, pirmo dzejoli, pirmo reizi izgāju uz skatuves, nopelnīju pirmo naudu.
Pilsēta, kuras centrā katra bodīte un celiņa līkums katrā parkā man piesūcies ar kādu savu atskaņu, kādu uzdevumu, ko tur risināju, vārdos, sejās, jaukos un šausmīgos notikumos. Katrs katra celiņa stūrītis."
2016. gadā pēc universitātes absolvēšanas Konstantīns Olmezovs pārcēlās uz Kijevu.
"Es ļoti mīlu Kijevu - pilsētu, kurā pirmo reizi ieguvu patstāvīgu dzīvi, pirmo reizi piedzīvoju badu un vientulību, pirmo reizi pa īstam iemīlējos, uzrakstīju savus labākos dzejoļus.
Atrodoties tur, es vienā periodā rakstīju pa diviem pantiem trijās dienās, tik daudz kā nekad. Katrs tilts virs Rusāna kanāla, katrs koks mežā aiz Lisovas, katra bodīte Uzvaras parkā ir piesūcināta ar savām sāpēm un savu mīlestību."
"Es ļoti mīlu Maskavu — pilsētu, kur es pirmo reizi "nostājos uz kājām", ieguvu materiālo patstāvību, kur es pierādīju savas pirmās un vienīgās teorēmas, kur es pirmo reizi pa īstam noticēju saviem spēkiem."
"Es ierados Krievijā 2018. gadā, lai nodarbotos ar zinātni. Atbraucu tāpēc, ka iemīlējos zinātnē, kas Ukrainā nebija pārstāvēta — piedevu kombinatorika. Iemīlējies pa īstam, — kā cilvēki iemīlas cilvēkos.
Pavadīju kopā ar viņu naktis un dienas. Es nebiju pārāk uzcītīgs šajā mīlestībā, mani zinātniskie panākumi ir ļoti pieticīgi, bet tajā nav nekādas pretrunas, jo parastajā mīlestībā mani darbi ir vēl sliktāki."
