Krievija - starptautisko sankciju līdere: vidēji ik pēc desmit minūtēm Putina valsts iedzīvojas jaunā sankcijā

Līdz ar to Krievija kļuvusi par pasaules līderi uzlikto starptautisko sankciju jomā. Līdz 22. februārim Krievijai jau bija piemērotas 2754 dažādas sankcijas gan pret atsevišķām personām un uzņēmumiem, gan bankām un ekonomikas nozarēm, gan finanšu darījumiem un tirdzniecību. Pēc iebrukuma Ukrainā tai līdz 11. martam tika piemērotas vēl 3577 sankcijas, un to kopējais skaits nu ir 6331, kas ir absolūtais rekords. Līdz šim tik milzīgs sankciju skaits nav bijis uzlikts nevienai valstij.

Vēl vairāk par tūkstoti sankciju ir piemērots tikai trim valstīm: Irānai – 3616, Sīrijai – 2608 un Ziemeļkorejai – 2077, liecina globālā sankciju datu bāze castellum.ai.

Protams, Krievijā ir daudz lielāka ekonomika un iedzīvotāju skaits nekā šajās minētajās trīs valstīs, tāpēc, salīdzinot uzliktās sankcijas ar iedzīvotāju skaitu, Krievija gan nav līdere, tā ierindojas trešajā vietā. Piemēram, Sīrijai ir viena sankcija uz 6701 iedzīvotājiem, Ziemeļkorejai – viena uz 12 412. Irānai gan mazāk nekā Krievijai - viena sankcija uz 23 227 iedzīvotājiem, tai laikā kad Krievijai ir viena sankcija uz 22 761 iedzīvotāju.

Visvairāk sankciju pēc 22. februāra Krievijai piemērojusi ASV – 1194, tām seko Kanāda ar 965, Eiropas Savienība – ar 926, Francija – ar 920, Šveice – ar 824, Apvienotā Karaliste – ar 664 un Austrālija ar 650 sankcijām, liecina globālā starptautiskā sankciju datu bāze castellum.ai. Ja kādu sankciju uzliek kāda konkrēta valsts tas nenozīmē, ka tā šauri darbojas tikai šīs valsts un Krievijas attiecībās, tai ir globāla ietekme. Piemēram, ja kāds Latvijas uzņēmums vai banka izdomātu sadarboties ar kādu Krievijas uzņēmumu vai personu, kam sankcijas uzlikusi tikai Austrālija, tad šim uzņēmumam automātiski būtu liegta iespēja sadarboties ar Austrāliju, un tā tālāk – tā ir kā ķēdes reakcija, kas praktiski Krieviju izolē no pārējās pasaules.

Pret Krieviju noteikto sankciju skaits turpina un turpinās palielināties. Piektdien, 11. martā, tika paziņots, ka Eiropas Savienība gatavo ceturto sankciju kārtu pret Krieviju. Piemēram, tiks atcelts Krievijas “vislielākās labvēlības valsts” tirdzniecības statuss Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas nozīmē paaugstinātu tarifu piemērošanu Krievijas precēm un tiks aizliegts luksusa preču eksports uz Krieviju. Savukārt ASV turpmāk būs aizliegts vairāku Krievijas ekonomikas sektoru preču imports, piemēram, Krievijas jūras veltes, degvīns un dimanti.