Maskavas policists: "Jūs apzināti tiekat mocīti. Tāda ir pavēle." Kā Krievijā arestē un spīdzina pretkara demonstrantus

Svētdien, 6. martā, visā Krievijā – no Tālajiem Austrumiem un Sibīrijas līdz Maskavai un Sanktpēterburgai aizturēti tūkstošiem protestētāju pret karu Ukrainā. Krievijas nevalstiskā organizācija “OVD-Info” vēsta, ka svētdien 56 pilsētās aizturēti 4359 cilvēki (kopš kara sākuma – vairāk nekā desmit tūkstoši). Bet viņu skaits varētu būt lielāks, jo tiek ziņots tikai par oficiāli apstiprinātiem gadījumiem. Aizturētajiem draud ne tikai iespaidīgi naudas sodi, bet arī gadiem ilgs cietumsods.

Tiek aizturēti visi, neatkarīgi no vecuma

Konstantīns raksta: “Pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā daudzās Krievijas pilsētās notiek miermīlīgi mītiņi un demonstrācijas pret karu. Maskavā tās notiek katru dienu no pulksten 19.00 darba dienās un no pulksten 15.00 brīvdienās pilsētas centrā – Manēžas laukumā (netālu no Kremļa un Sarkanā laukuma – red.). Iepriekš drošības spēki šādu akciju laikā rīkojās pēc vairākiem scenārijiem, tos zināja un saprata visi. Tagad viņi ir kardināli mainījuši taktiku. To zinot, varat daļēji sevi pasargāt no aizturēšanas un aresta:
 
* Dienas laikā pilsētas centrā praktiski nav neviena policista. Precīzāk, tie ir, bet nekrīt acīs, izņemot pāris desmitus autobusu, kas atrodas pie izejas no metro stacijām “Teatraļnaja” un “Ohotnij rjad”. Ir atvērts Sarkanais laukums, darbojas slidotava un atrakcijas, cilvēki staigā bez ierobežojumiem.

* Aptuveni ap pulksten 16.00-17.00 (darba dienās) policisti sāk darbību. Ierindā sastājas policisti un uzklausa pavēles, cik daudz darba viņus sagaida. Pēc tam viņi sāk izvietot metāla barjeras, lai pilnībā bloķētu Manēžas laukumu, Sarkano laukumu un Teātra laukumu.

* Tiek paziņots par Sarkanā laukuma slēgšanu, no tā tiek izraidīti cilvēki. No Vēstures muzeja ēkas Sarkanajā laukumā iziet apmācītu policistu kolonnas, kas aplenc laukumu. Vairāki autobusi ar policistiem un “autozaki” (autobusi arestēto pārvadāšanai) piebrauc līdz pašam Manēžas laukumam.

* Tveras ielas abās pusēs sastājas “autozaki”, strauji pieaug policistu skaits. Policisti parādās lielā skaitā, strādājot civilā apģērbā. Viņi pārsvarā stāv pa vienam, ne vairāk kā divi, visi pieklājīgi ģērbušies un vēro cilvēkus. Tad viņi norāda, kurus aizturēt. Vienlaikus pie apkārtnes metro izejām ir policisti ar megafoniem, kuri ziņo, ka uz Manēžas laukumu var nokļūt tikai caur Teātra laukumu. Šajā brīdī, lai tur nokļūtu, jāiziet vairāki kontrolpunkti, kuros jau sākas aresti.

* Pa Tveras ielas gājēju ietvēm sāk staigāt policistu grupas (no trīs cilvēkiem) un uzmana visus tur esošos. Ielas malās atrodas patruļmašīnas un aprīkojums demonstrāciju izkliedēšanai.

* Sākas masveida aizturēšana. Pirmām kārtām viņi aiztur jauniešu grupas (vairāk par pieciem cilvēkiem), kuri stāv uz vietas. Tālāk aiztur gandrīz visus ar mugursomām, kuri tiek pārbaudīti un nogādāti “autozakos”. Nākamos sāk aizturēt tos, kas nestāv uz vietas, bet staigā trīs-piecu cilvēku kompānijās. Pēc tam aiztur visus no 18 līdz 30 gadiem. Pēc laika jau tiek aizturēti visi, arī tie kuri stāv vienatnē, neatkarīgi no vecuma - no 30 gadiem līdz pensionāriem. Kad “autozakā” ir 25-30 cilvēku, visus aizved uz policijas teritoriālajām nodaļām."

“Policijai jūsu liktenis nerūp”

Tālāk Konstantīns apraksta, kā notika viņa aizturēšana un kas notika policijas iecirknī:

“OMON (speciālo uzdevumu milicijas vienība – red.) darbinieki pienāca pie manis, iepazīstināja ar sevi un prasīja dokumentus. Pēc tam uzdeva pāris jautājumu par manas atrašanās pilsētas centrā iemesliem un prasīja pilsētas centru atstāt. Ņemot vērā to, ka neko nedarīju, bet vienkārši staigāju pa Maskavu un gribēju pastaigu turpināt, atteicos. Pēc tam viņi pieprasīja, lai es eju uz “autozaku”. Neplānoju kaut kā pretoties (tas ir bezjēdzīgi un var tikai visu sarežģīt). Iekāpis “autozakā”, redzēju diezgan lielu skaitu dažāda vecuma aizturēto no 17 līdz 70 gadu vecumam, kā saka - no jauniem līdz veciem. Kad “autozaks” bija pilns (30 cilvēki), mūs aizveda uz policijas iecirkni. Vajadzēja vairāk nekā stundu, lai nokļūtu otrā pilsētas galā.

Pretkara demonstrācijas un policijas varmācība Maskavas Manēžas laukumā:

Policijas iecirknī mūs sagaidīja kādi desmit policisti, kuri mūs nogādāja policijas pārvaldes ēkā. Šajā brīdī iesaku izslēgt telefonus, vēlāk sapratīsi, kāpēc.

Savācot visus lielā telpā, aizturētajiem tiek atņemtas pases un telefoni. Uz visiem iebildumiem ir tikai viena atbilde: “Lai neuzņemtu video, jo policijas pārvalde ir stratēģisks objekts”. Telefoni tiek novietoti uz galda kopā ar jūsu pasi.

Policisti viesiem sāk dalīt “Paskaidrojuma veidlapas”, kurās jāapraksta, kā tikāt aizturēts. Labāk pēc rakstītā izsvītrot visus tukšos laukus, lai bez jūsu ziņas tur nekas netiktu pievienots. Pēc tam sākas mokoša gaidīšana. Ja vajag uz tualeti, tad tikai policista pavadībā. Mans ieteikums: atrodoties aizturēšanas telpā, neko lieku nerunājiet, it sevišķi neizsakiet savu viedokli par notiekošo karu. Tur ir slēptās videokameras. Ticiet man, jūs tās pat nepamanīsiet. Tikko sākas kādas diskusijas, policists visu sāk filmēt.

Apmēram pēc pusotras stundas zālē ienāca divi cilvēki civildrēbēs un sāka selektīvi risināt sarunas. Viņi bija no “ekstrēmisma apkarošanas nodaļas”. Teikšu tā: viņi ir diezgan spēcīgi psihologi. Saruna sākas diezgan viegli un ikdienišķi, pēc tam jums tiek lūgts atbloķēt tālruni un nodot to viņiem. Nekad to nedariet!

Bija tādi, kas atdeva telefonu un šie darbinieki skatījās jūsu piezīmju grāmatiņā, pārrakstīja tālruņu numurus, skatījās, kādus sociālos tīklus esat apmeklējis, visu laiku kaut ko norakstīja. Kad viņi pieprasīja manu telefonu, es atteicos viņiem to dot. Tad viņi sāka mainīt savu draudzīgo toni un sākās labā - sliktā policista spēle.

Kabinetā pulksteni neredzēju, bet jutu, ka prasības un draudi ilga aptuveni stundu. Neko nesasnieguši, viņi kaut ko uzrakstīja uz lapiņas un aiznesa atpakaļ uz telpu, kur man atkal bija jāatdod mobilais tālrunis. Bija aizliegts kādam zvanīt, neatkarīgi no tā, ko jūs sakāt un lai kā jūs jautātu. Atcerieties, ka policijai jūsu liktenis nerūp!”

Visi protokoli pēc vienas šnites

“Pagāja diezgan ilgs laiks, un cilvēkus pa vienam, diviem sāka vest ārā no “uzgaidāmās zāles” uz kādu no kabinetiem, kur sēž policists, kurš ļauj iepazīties ar protokolu “Par administratīvo pārkāpumu”. Šajā brīdī noteikti visu izlasiet. Viņi mēģināja mani steidzināt un visādi liedza iepazīties ar saturu, mani pārtraucot,” turpina Konstantīns.

Pretkara demonstrācijas un policijas varmācība Maskavas Manēžas laukumā:

“Es tam nepievērsu uzmanību, kas policistu ļoti nokaitināja. Pēc protokola izlasīšanas tika norādīts, ka piedalījos nesaskaņotā pasākumā, kurā izkliedzu saukļus: “Nē karam!” Visos protokolos visiem aizturētajiem rakstīts viens un tas pats.

Protokolā rakstīts arī par diviem lieciniekiem, kuri nebija minēti. Kad šīs ailes sāku svītrot, es policistu vienkārši ļoti nokaitināju. Lai kā viņš mēģināja novērst manas atzīmes protokolā un teikt, ka es bojāju protokolu, viņš neko nepanāca. Tad mani aizvadīja atpakaļ uz “uzgaidāmo zāli”. Tad visiem noņēma pirkstu nospiedumus un mūs nofotografēja.

Ar to piedzīvojumi nebeidzās, bija jāapmeklē vēl divi kabineti. Vienā pārbaudīja datus, bet otrajā kāds majors sāka ar mani runāt. Turpinājās jautājumi par darbu un izdarīja morālo spiedienu – mani noteikti sodīs tiesa un tā tālāk. Beigās mani atbrīvoja.

Runāju ar vairākiem policistiem, no kuriem viens uz manu jautājumu “Kāpēc tik daudzi no mums tiek dzīti no viena kabineta uz otru?” atbildēja: “Jūs tiekat apzināti mocīti, mums ir tāda pavēle no augšas.”

Lielākā daļa policistu policijas pārvaldē bija ārkārtīgi neapmierināti ar visu notiekošo. Viņi nevēlas karot, ja viņi tiks mobilizēti, jo lielākajai daļai ir bērni. Daži no viņiem sapņo pēc iespējas ātrāk doties pensijā.”

Pretkara demonstrācijas un policijas varmācība Maskavas Manēžas laukumā: