Krievijā cilvēki reaģē uz attēliem, kuros redzamas kara šausmas Ukrainā: "Pat neskatīšos fotogrāfijas. Es par Putinu"
foto: Ekrānuzņēmums
Pasaulē

Krievijā cilvēki reaģē uz attēliem, kuros redzamas kara šausmas Ukrainā: "Pat neskatīšos fotogrāfijas. Es par Putinu"

Jauns.lv

Krievijas telekanāls "CurrentTimeTv" (Настоящее Время) uzrunāja vairākus cilvēkus Krievijas ielās, parādīja viņiem starptautisko aģentūru fotogrāfijas no kara Ukrainā un uzdeva jautājumu - kāpēc, viņuprāt, Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Lūk, kāda bija cilvēku reakcija.

Krievijā cilvēki reaģē uz attēliem, kuros redzamas...

- Putins ieveda Ukrainā karaspēku un bombardē pilsētas...
- Es par Putinu.
- Es jums gribu parādīt...
- Es par Putinu. Pat neskatīšos fotogrāfijas. Es par Putinu.
- Nē, pastāstiet par savu pozīciju!
- Es par Putinu. Es visā esmu par viņu.
- Nē, nē mēs jebkuru viedokli esam gatavi uzklausīt.
- Es nerunāšu, bet esmu par Putinu.
- Sakiet, kāpēc viņš deva pavēli uzbrukt Ukrainai? ....

- Šeit ir ārvalstu aģentūru, arī "Reuters" fotogrāfijas no Ukrainas. Sakiet, kāpēc Putins deva pavēli uzbrukt Ukrainai? Kā domājat?
- Atsist tālāko uzbrukumu Krievijai.  
- Mums kāds draudēja?

- Mums draudēja ar Doņeckas palīdzību. 
- Kas tur draudēja? Starptautiskā pētījumā secināts, ka tur ir ukraiņi, tur nav genocīds. Jūsu pozīciju gribam dzirdēt nevis pārliecināt. 
- Neļaut tālāk karaspēkiem virzīties uz Krieviju. Apturēt tur, kur sākas. 

- Karš vienmēr ir slikt. 
- Kā domājat, bija kādi nepārvarami iemesli uzbrukt Ukrainai?
- Nē, nē, nē... (aiziet projām)

- Kāpēc Putins deva pavēli uzbrukt Ukrainai?
- Kaut kā man negribas to teikt, jo mums tas ir... var būt par to kaut kāda bīstamība, tāpēc es labāk no tā atturēšos. Es vienkārši par mieru un viss. 

- Šīs ir verificētas starptautisko aģentūru fotogrāfijas, "Reuters"... sakarā ar to gribam jums uzdot jautājumu, kā jūs domājat, tīri jūsu domas, kāpēc Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā?
- Mans viedoklis, lai aizsargātu krievus. Es atbalstu, ka tas viss... 
- Aizsargāt no kā? Pastāstiet sīkāk. 
- Kā no kā... (smejas). Kā no kā... 
- Vienkārši, kā jūs domājat.

- Es uzskatu, ka Putins droši vien ir gudrs cilvēks un zina ko dara, tāpēc man nav nekāda negatīva pret to. Tātad tā vajag. Tās ir manas domas. Mēs taču nekā nevaram to ietekmēt. Tātad tā vajag. Kādam tur augstāk. Galvas lielas. Viņiem labāk redzams, ko darīt. 

- Kā domājat, kāds iemesls uzbrukt mierīgajām pilsētām, Ukrainas galvaspilsētai? 

- Man arī it kā nepatīk visa šī situācija, nedomājiet, ka mums tas viss patīk. Es saprotu, ka ieviesīs sankcijas, vienalga sanāk, ka sitīs pa mūsu kabatām. Inflācija, tas pats bezdarbs, bet tātad tā vajag. Tātad cietīsim. Vajag. 

- Piektdien šeit uz laukuma stāvēja cilvēks ar Ukrainas karogu. Viņam pienāca klāt mans kolēģis un apķēra viņu. Rezultātā abus savāca policija, kur ar manu kolēģi veica pārrunas. Neskatoties uz to, ka oficiālā versija runā par to, ka tā ir specoperācija, es to vērtēju kā kara iebrukumu. Pēc būtības karš. Jo neviens to negaidīja. (..) Tas bija šoks. 

- Krievijas valdība ar savām darbībām grib pasliktināt pilsoņu dzīvi. Mums jau ir uzliktas sankcijas. No mums jau atsakās liels daudzums valstu, kuras ar mums sadarbojās. Varētu turpināt normāli dzīvot, bet tas neizdodas prezidenta uzvedības dēļ svešā valstī.

Pagājušas septiņas dienas, kopš Krievijas agresijas Ukrainā.

Ukrainas brīvības cīņu pirmās septiņas dienas

Pagājušas septiņas dienas, kopš Krievijas agresijas Ukrainā.

- Mans viedoklis – viņš izdarīja pareizi. Jo Rietumi vispār bija kļuvuši zverīgi. Velns zina ko dara, runā visādas nepatiesības par Krieviju. Kaut kā norobežot. 
- Un ņirgāties par ukraiņiem?
- Nevajag ņirgāties. Vajag, lai viņi arī uzvestos normāli. (..)
Kijevu neviens nebombardē, es tam neticu.

- Tas ir ļoti slikti. Nedrīkst mierīgos pilsoņus nogalināt, nošaut. Tā ir katastrofa. Iet uz katastrofu. 

- Sākumā, protams, es to uztvērtu ļoti smagi, jo tā ir mūsu brāļu tauta, bet paši vainīgi. Tik daudzus gadus auga paaudze ar naidu pret Krieviju, krieviem un mūsu vēsturi. 

- Karš paaugstinās mīlestības jūtas?
- Visdrīzāk nē, bet mums nebija izejas. Es tam ticu. Politika ir tāda lieta, Ukrainu gatavoja šim uzbrukumam, es par to esmu absolūti pārliecināta. Naciķi taču nekur nav likušies. Kā bija tur, tā palika. Nāca draudi. 

- Pagaidiet, Ukraina ir neatkarīga valsts. No morālā skatu punkta uzbrukt...
- Preventīvs sitiens. Jā, tūkstošiem cilvēku...tas ir sāpīgi, bet ko jūs iesakāt darīt? Gaidīt, kad mums uzbruks?

- Kopš 2014. gada tur notika šīs kara darbības. Ukraina man liekas negribēja to risināt, visiem viss bija vienalga un kad pienāca mūsu robežas tuvumā, Putinam tas viss vienkārši apnika un viņš nolēma... kā kādreiz bija, zeme skaitījās mūsu, vēl no PSRS laikiem, Putins vienkārši nolēma to visu atgūt...