Eiroparlamenta velna ducis, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Atmaskojam Putina aģentus Briselē

Viņu vidū ir gan pārliecināti komunisti, gan galēji labējie antifašistu slepkavotāji un terorisma atbalstītāji, kas sēdējuši cietumā, gan sazvērestības teoriju pinēji un antivakseru karognesēji.

Latvijas Krievu savienības līdere Ždanoka šajā raibajā kompānijā ir kā baltā vārna, jo ir vienīgā eiroparlamentāriete no Austrumeiropas jeb bijušā “komunisma lēģera”, kura nenosodīja Putina izraisīto karu. Bez Ždanokas pret Ukrainu vēl balsoja tikai eiroparlamentārieši no dažām Dienvid- un Rietumeiropas valstīm: trīs no Grieķijas, pa diviem no Īrijas, Portugāles un Vācijas, kā arī pa vienam no Itālijas, Nīderlandes un Spānijas. 

Lielākais vairums no 13 izlecējiem - Eiroparlamenta “Putina atbalsta grupu” pārstāv kreisos spēkus, bet ir arī pāris galēji labējo:

1. Lefteris Nikolaou Alavanos (Grieķijas Komunistiskā partija, Grieķija; nepieder ne pie vienas Eiroparlamenta politiskās grupas (neatkarīgais deputāts)).

Pēc profesijas ķīmiķis, grieķu politiķa, arī komunista un kādreizējā EP deputāta Alekosa Alavanosa radinieks. Leftera Nikolaou Alavanos vārds ziņu lentēs parādās ne pārāk bieži un, ja arī parādās, tad ne īpaši Eiropā populārās ziņu vietnēs. Piemēram, pērn viņš bija komunistiskās Kubas varonis, jo Eiroparlamentā balsoja pret stingrāku sankciju par cilvēktiesību pārkāpšanu Kubai noteikšanu. Alavanos apgalvoja, ka visa Rietumu pasaule esot sazvērējusies pret “brīvo Kubu”. Pirms tam grieķu deputāts bija pirmajās demonstrantu rindās, lai protestētu pret mēģinājumiem Polijā aizliegt komunistiskās partijas darbību. 

2. Frančeska Donato (partija “Republican Renaissance”, Itālija; nepieder ne pie vienas Eiroparlamenta politiskās grupas (neatkarīgā deputāte)).

Kaismīga eiroskeptiķe, kura 2013. gadā Palermo nodibināja asociāciju “Progetto Eurexit”, kuras mērķis ir iznīdēt vienoto Eiropas valūtu - eiro. Skandalozu slavu izpelnījusies kā karojoša antivaksere. Viņa saukli “Vakcīna padara jūs brīvu” salīdzināja ar uzrakstu virs nacistu koncentrācijas nometnes Aušvicā “Arbeit macht frei” (“Darbs dara brīvu”), bet “Pfizer” Covid-19 vakcīnas nosauca par “veselībai ārkārtīgi kaitīgu produktu”. Visa šī dēļ gan vēsturnieki, gan mediķi Donato savā ziņā stigmatizējuši.

Donato jau uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī asi nosodīja Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas nodomu noteikt sankcijas pret Krieviju. 1. marta EP balsojumu Donato nodēvējusi par lēmumu, kas “paaugstinās konfrontāciju un paplašinās konfliktu, aptverot visas Eiropas valstis”.

3. Ioannis Lagoss (Nacionālā tautas apziņas partija, Grieķija; nepieder ne pie vienas Eiroparlamenta politiskās grupas (neatkarīgais deputāts)).

Bijušais apdrošināšanas aģents un dārznieks, uz 13 gadiem cietumā notiesāta grieķu neonacistu partijas “Zelta rītausma” līdera Nika Mihaloliaka kādreizējais miesassargs, kurš pirms 11 gadiem tika arestēts par nelikumīgu ieroču glabāšanu un nēsāšanu, nu ir galēji labējās Grieķijas partijas “Nacionālā tautas apziņa” līderis.

Lagosam 2013. gadā kopā ar “Zelta rītausmas” līderi Mihaloliaku kādu laiku nācās pasēdēt cietumā, jo viņus apsūdzēja antifašistiskā mūziķa Pavlosa Fizasa (Killah P) slepkavībā. Vainu neizdevās pierādīt, un apsūdzētos pēc 18 ieslodzījumā pavadītiem mēnešiem palaida brīvībā.

Pērn Lagosam atņēma EP deputāta neaizskaramību, jo viņš vadot teroristisku organizāciju, un viņam atkal kādu laiku nācās pavadīt Grieķijas stingrā režīma cietumā. Jāpiemin arī tas, ka pirms pāris gadiem viņam liedza piedalīties EP darbā, jo viņš publiski plenārsēžu zālē plosīja Turcijas karogu.

4. Konstantinos Papadakis (Grieķijas Komunistiskā partija, Grieķija; nepieder ne pie vienas Eiroparlamenta politiskās grupas (neatkarīgais deputāts)).

Šī grieķu komunistiskā politiķa aktivitātes plašu rezonansi nav ieguvušas, un tagad viņa vārds ziņu lentēs vien saistās ar to, ka Papadakis neiestājās pret Krievijas agresiju.

Kultūras un sporta cienītājiem būtu īpaši jāfiltrē ziņas par šo eiroparlamentārieti, jo Konstantinos Papadakis ir arī atzīts grieķu pianists un basketbolists, un šiem diviem vīriem nu nav nekāda sakara ar komunismu. Šai ziņā tāpat kā latviešiem – nu nav uz pasaules tikai viens unikāls Jānis Bērziņš!

5. Marsels de Grāfs (politiskais spēks “Demokrātijas forums”, Nīderlande; EP Identitātes un demokrātijas grupa).

Iepriekš de Grāfs pārstāvēja labējo nīderlandiešu Brīvības partiju, kuru šī gada sākumā nomainīja pret “Demokrātijas forumu”. 60 gadu vecais de Grāfs, pēc izglītības teologs, ir viens no antivakseru līderiem, kurš iestājas pret vakcināciju. Šī iemesla dēļ viņam arī nācies pamest Brīvības partiju, jo, lai arī cik labēja tā nebūtu, partija negribēja savās rindās redzēt vakcinācijas pretinieku.

6.  Klāra Deilija (politiskais spēks “Independents 4 Change”, Īrija; EP Kreiso spēku grupa).

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tikko pilngadību sasniegusī Klāra Deilija bija Īrijas Darba partijas biedre, bet viņu no tās izslēdza par “trockisma” sludināšanu. 1999. gadā viņa nodibināja sociālistu partiju “Militant Labour”. Pirms desmit gadiem viņa izstājās no pašas dibinātās sociālistu partijas un nodibināja Apvienoto kreiso aliansi. Tāda “kreisa nepatstāvība” un revizionisms!

EP viņa izpelnījusies ievērību ar saviem īpatnējiem uzskatiem par darba likumdošanu. Piemēram, pārkāpjot Eiroparlamenta reglamentu, viņa darbā EP par savu palīgu iekārtoja bijušo vīru Maiklu Mērfiju, kā arī savas partijas biedra atvasi. Tā sacīt, viņa savu eiroparlametārieša ofisu pārvērta par “ģimenes un draugu klubiņu”. Savukārt bijusī Deilijas palīdze, kura šajā amatā nostrādāja septiņus gadus, bijušo darba devēju apsūdzējusi par sliktu izturēšanos un “darba ņēmēju tiesību neievērošanu”.

Īrijas plašsaziņas līdzekļi Deiliju pērnā gada pavasarī sāka dēvēt par “apmulsumu Īrijai” pēc tam, kad viņa kā EP deputāte devās uz Irāku un apciemoja Irānas atbalstītās Irākas kaujinieku grupējuma “Tautas mobilizācijas spēki” štābu. Viņa izpelnījās asu nosodījumu par to, ka apmeklējusi šiītu kaujinieku grupējumu, kura “varoņdarbu” sarakstā bija geju vajāšana un slepkavošana. Tāpat Deilija izteikusi atzinīgus vārdus arī par Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā un kā novērotāja piedalījusies Venecuēlas autoritatīvā vadītāja Nikolasa Maduro organizētajā parlamenta “vēlēšanu farsā”.

7. Ozlema Demirela (partija “Die Linke”, Vācija; EP Kreiso spēku grupa).

Turcijā dzimusī vācu politiķe jau pusaudzes gados ieinteresējās par politiku, 15 gadu vecumā iesaistoties Demokrātiskās strādnieku savienības jaunatnes nodaļā, vēlāk kļūdama par tās priekšsēdētāju. Jau pieaugot, viņa iesaistījās “pieaugušās kreisās partijas” darbā.

Lai arī viņa parakstīja EP kreiso deputātu paziņojumu, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vērtējams kā “klajš starptautisko tiesību pārkāpums”, parlamenta balsojumā viņa tomēr balsoja pret Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusā.

Tai pašā laikā Demirela iestājas par demokrātiskām pārmaiņām savā tēvzemē – Turcijā. Piemēram, pērnā gada pavasarī viņa izdeva savu grāmatu, kas bija veltīta Turcijas opozīcijas atbalstam. Lai varētu iegrožot Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana autoritatīvo valdīšanas stilu un veicinātu demokrātiskās pārmaiņas tēvzemē, viņa neatbalsta daudz ciešāku ES un Turcijas sadarbību.

8. Sandra Pereira (Portugāles Komunistiskā partija, Portugāle; EP Kreiso spēku grupa).

Portugāļu valodnieces Sandras Marijas de Brito Pereiras rosīšanās politikas lauciņā Eiropas mērogā nav sevišķi manāma. Vienu otru reizi gan viņa izceļas ar “neordināriem” gājieniem, kā, piemēram, 2020. gadā kā novērotājai piedaloties Venecuēlas autoritatīvā vadītāja Nikolasa Maduro organizētajā parlamenta “vēlēšanu farsā”.

9. Žuau Pimenta Lopess (Portugāles Komunistiskā partija, Portugāle; EP Kreiso spēku grupa).

42 gadus vecais biologs portugāļu Komunistiskās partijā iestājās jau 17 gadu vecumā un pašlaik jau ir partijas Centrālās komitejas loceklis.

Runājot ar presi pēc izšķirošā balsojuma par Krievijas nosodījumu, Lopess teica, ka balsojis “pret” tādēļ, ka rezolūcija nevis paver ceļu dialogam, bet gan izraisa spriedzes eskalāciju. Un par spriedzes saasināšanos atbildība esot jāuzņemas ASV, NATO un ES, uzsvēra eiroparlamentārietis no Portugāles. 

10. Martins Širdevāns (partija “Die Linke”, Vācija; EP Kreiso spēku grupa).

Širdevāns ir ne tikai politiķis, bet arī ražīgs publicists, protams, ar savu konsekventu politisko nostāju. No 2001. līdz 2008. gadam viņš bija Rozas Luksemburgas fonda izdotā žurnāla “Utopie kreativ” (“Radošā utopija”) redaktors, vēlāk arī sociālistiskā dienas laikraksta “Neues Deutschland” jaunatnes žurnāla vecākais redaktors.

Jāteic, ka Širdevāna komunistiskā pārliecība nav radusies no “zila gaisa”. Viņa vectēvs Kārlis Širdevāns savulaik bija redzams Austrumvācijas komunistiskais aktīvists un politiķis.

11. Migels Urbāns Krespo (partija “Podemos”, Spānija; EP Kreiso spēku grupa).

Arī Migelam Urbānam komunistiskā ideoloģija ir “ģimenes tradīcija”, jo viņa tēvs ir Spānijas Revolucionārās komunistiskās līgas biedrs Luiss Migels Urbāns Fernandess. Pēc izglītības Migels Urbāns Krespo ir vēsturnieks un strādājis gan kāda žurnāla redakcijā, gan grāmatnīcā, kas bija viņa pārstāvētā politiskā spēka “Podemus” piekritēju pulcēšanās vieta. Viņš ir vairāku grāmatu un rakstu autors vai līdzautors, kuru tēma ir “alternatīvā globalizācija”.

12. Miks Volless (politiskais spēks “Independents 4 Change”, Īrija; EP Kreiso spēku grupa).

Miks Volless ir skandalozs politiķis, kurš izcēlies ar visnotaļ kontraversāliem paziņojumiem, piemēram, ka “prostitūcijā strādājošo sieviešu labklājība tiktu uzlabota, ja (cilvēku) tirdzniecība netiktu nospiesta pagrīdē”. Asu nosodījumu viņš izpelnījās pēc 2015. gada “Islāma valsts” teroraktiem Parīzē, kad paziņoja: “Tie ir briesmīgi upuri (toreiz dzīvību zaudēja 129 cilvēki), bet - kad Francija pārtrauks savu lomu planētas militarizācijā?”

2014. gadā viņš tika aizturēts Šenonas lidostā (Īrija), mēģinot iekāpt ASV militārajā lidmašīnā, lai pārliecinātos, vai tā ir vai nav “ASV militārā bāze”. Viņam piesprieda 2000 eiro lielu naudas sodu, ko viņš attiecās maksāt, par ko viņam piemēroja mēnesi ilgu cietumsodu.

Dzimtenē Vollesu apvaino par to, ka viņš Īrijas iedzīvotājus pakļauj “terorisma riskam”. Savukārt pats Volless apgalvo, ka NATO kalpo nevis mieram, bet gan karam.

13. Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība, Latvija; Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa).

Ar vienīgo Eiroparlamenta zaļo frakcijas pārstāvi Tatjanu Ždanoku no Latvijas, Jauns.lv lasītājus nav jāiepazīstina. Viņu mēs it labi pazīstam.

Matemātikas doktore Ždanoka Latvijas neatkarības pretinieku pusē nostājās jau 1989. gadā, kad iesaistījās Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē). 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kura nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju. Augusta puča laikā - 1991. gada 21. augustā Tatjana Ždanoka balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.

Pēc Latvijas neatkarības viņa tika ievēlēta gan par Rīgas domnieci, gan Saeimas deputāti, līdz pirms 18 gadiem kļuva par EP deputāti. Savu prokremlisko nostāju viņa izrādījusi daudzkārt. EP sakarā zīmīgs ir viņas 2016. gada novembra balsojums pret rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.

Tāpat jāpiemin, ka balsojumā par Krievijas agresiju nosodošo rezolūciju un Ukrainas atbalstu atturējās 26 eiroparlamentārieši: viens no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, septiņi no Identitātes un demokrātijas grupas, desmit no kreiso bloka un astoņi “neatkarīgie”, kuri nav pieslējušies nevienai EP politiskajai grupai.

Šajā balsojumā atturējās pa pieciem deputātiem no Francijas un Vācijas, četri no Beļģijas, pa trim no Spānijas un Austrijas, divi no Grieķijas, un pa vienam no Slovākijas, Zviedrijas, Kipras un Čehijas.