Karstuma viļņi un plūdi 40 gadu laikā nogalinājuši 142 000 eiropiešu

Laikā no 1980. līdz 2020.gadam apmēram 60% no kopējiem finansiālajiem zaudējumiem radīja neliels skaits - aptuveni 3% - no visiem notikumiem, kas bija saistīti ar ekstrēmiem laikapstākļiem.

Karstuma viļņi bija vainojami 91% no ekstrēmo laikapstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem. 2003.gada vasaras karstuma vilnī nomira apmēram 80 000 cilvēku.

Līdzīgi karstuma viļņi pēc 2003.gada prasīja ievērojami mazāk upuru, "jo tika īstenoti pielāgošanās pasākumi dažādās valstīs un no dažādu aktoru puses", un viens no šādiem pasākumiem bija gaisa kondicionieru uzstādīšana, atzīmēja EVA.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija lēš, ka pasaules mērogā ar laikapstākļiem saistīto katastrofu skaits pēdējos 50 gados ir pieaudzis, nodarot lielākus postījumus, bet prasot mazāk cilvēku dzīvību.

EVA atzina, ka Eiropā pēdējo 40 gadu dati neļauj noteikti secināt, vai šis pieaugums bijis klimata izmaiņu dēļ, jo dažādos gados reģistrēti ļoti neregulāri postījumi.

"Visus riskus, kurus mēs aprakstām kā saistītus ar laikapstākļiem un klimatu, ietekmē klimatiskie apstākļi. Tas nav tas pats, kā teikt, ka tos visus ietekmē klimata izmaiņas," sacīja EVA eksperts Vouters Vannevils.

Eiropā no ekstrēmiem laikapstākļiem 40 gados visvairāk cietusi Vācija, kur tie nodarījuši 107 miljonu eiro zaudējumus un prasījuši 42 000 upurus.

Vācijai seko Francija ar 99 miljonu eiro zaudējumiem un 26 700 cilvēku dzīvībām un Itālija ar 90 miljonu eiro zaudējumiem un 21 600 upuriem.  

Apdrošināšana sedza tikai 23% no materiālajiem zaudējumiem Eiropā, bet šajā ziņā starp valstīm bija lielas atšķirības. Rumānijā un Lietuvā apdrošināti bija tikai 1%, toties Nīderlandē - 55% un Dānijā - 56%.

Šajos skaitļos nav iekļautas tādas dabas katastrofas kā zemestrīces un vulkānu izvirdumi, jo tās nav meteoroloģiskas.