"Cilvēki bija emocionāli." Viļņas bijušajā pasta ēkas sienā uziet 51 gadu senas vēstures liecības, kas saviļņo vietējos

"Es domāju, ka kāds mani izjoko," teica Genovefa Klonovska, kad saņēma vēstuli, kurā atradās arī ar rokām darināta roze un divas papīra lelles.

Vēstule reizē ar vēl 17 citiem sūtījumiem izkrita no ventilācijas bedres pagājušajā vasarā, kad bijušajā pasta nodaļā Viļņas nomalē ēkai tika nojaukta siena.

"Strādnieki sacīja, lai vecās vēstules izmet, bet es piezvanīju pasta nodaļai," sacīja ēkas īpašnieks Jurģis Vilutis. "Esmu laimīgs, ka viņi bija ieinterisēti."

Vēstules sešdesmito gadu beigās un 1970. gadu sākumā, iespējams, bija noslēpis kāds negodprātīgs pasta darbinieks pēc tam, kad viņš tās pārmeklēja, cerot atrast naudu vai kādas vērtslietas, norādīja Vilutis.

Lietuva tolaik bija Padomju Savienības daļa un sūtītāji bija emigrantu radinieki vai vēstuļu draugi no Austrālijas, Polijas un Krievijas.

Ielu nosaukumi un numuri Vļņā kopš tā laika ir mainījušies, un pasta darbinieki pavadījuši vairākus mēnešus pareizo namu meklējumos. Viņi runājuši ar namos dzīvojošajiem, cenšoties uzzināt, uz kurieni vēstuļu adresāti pārcēlušies. Atrasti gan tikai pieci.

Vairākos gadījumos vēstules atdotas adresātu bērniem. "Mēs jutām morālu pienākumu šādi rīktoies. Cilvēki bija emocionāli. Daži tajā ieraudzīja daļu no savu mirušo vecāku dzīves," sacīja Lietuvas Pasta klientu nodaļas vadītāja Deimante Zebrauskaite. 

Vēstulē Klonovskai, kas apzīmogota 1970. gadā un piegādāta pagājušā gada decembrī, kāda meitene vārdā Eva sūdzējās, ka autobusi vairs nebrauc līdz viņas ciemam, liekot viņai staigāt -23 grādu salā. Tāpat viņa lūdza atsūtīt aktieru fotogrāfijas.

Tagad 60 gadus vecā Klonovska meiteni, kura sūtīja šo vēstuli, vairs neatceras. "Tas ir tik labi, ka vēstule bija maznozīmīga. Zaudējums nebija liktenīgs," sacīja Klonovska. "Un ja nu viņi nozaudētu vēstuli no kavaliera savai mīlestībai, un viņu kāzas nekad nebūtu notikušas?"