ASV nosaka trauksmes gatavību 8500 karavīriem saistībā ar saspīlējumu Ukrainā
ASV pirmdien noteica trauksmes gatavību 8500 karavīriem saistībā ar augošo saspīlējumu Ukrainā, un ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka starp Rietumvalstīm pastāv "pilnīga" vienotība, lai atturētu Krieviju no iebrukuma Ukrainā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir koncentrējis 100 000 karavīru Ukrainas robežas tuvumā, lai gan Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka jaunu iebrukumu Ukrainā.
Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs sacīja, ka 8500 ASV karavīru ir "paaugstinātā trauksmes gatavībā", bet vēl netiek dislocēti uz Austrumeiropu. Lielākā daļa šo karavīru tiktu izmantoti, lai atbalstītu NATO Reaģēšanas spēkus, ja tos vajadzētu aktivizēt.
"Tas ir domāts (..) mūsu NATO sabiedroto iedrošināšanai," sacīja Kērbijs. "Tas sūta ļoti skaidru signālu Putinam, ka mēs nopietni uztveram mūsu saistības pret NATO."
Arī NATO ir paziņojusi, ka nosūta iznīcinātājus un kuģus sava austrumu flanga aizsardzības pastiprināšanai.
"Pilnīga" vienotība starp Rietumvalstīm
"Man bija ļoti laba tikšanās - pilnīga vienprātība ar visiem Eiropas līderiem," Baidens sacīja reportieriem neilgi pēc tam, kad bija pabeidzis 80 minūšu ilgu videokonferenci ar sabiedrotajiem no Eiropas un NATO.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sacīja, ka "līderi vienojās par starptautiskas vienotības svarīgumu augoša Krievijas naidīguma priekšā".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs atzina, ka "redzamas deeskalācijas īstenošana ir Krievijas ziņā". NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja par "nopietnām izmaksām", ja notiktu "jebkāda tālāka agresija" no Maskavas puses pret Ukrainu.
Videokonferencē piedalījās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Eiropas Savienības (ES) līderi.
Saspīlējums Ukrainā ir veicinājis nestabilitāti globālajos akciju tirgos. Krievijas galvenais akciju indekss kritās un Krievijas centrālā banka nolūkā stabilizēt krītošo rubļa kursu pirmdien pārtrauca pirkt ārvalstu valūtu Nacionālā labklājības fonda vajadzībām.
