Ukrainas ārlietu ministrs: Vācija iedrošina Putinu sākt jaunu uzbrukumu
Liedzot piegādāt ieročus Ukrainai, Vācija iedrošina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norādījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Vācijas paziņojumi "par to, ka nav iespējams piegādāt aizsardzības ieročus Ukrainai", neatbilst "pašreizējai drošības situācijai", tviterī ierakstījis Kuleba.mViņš uzsvēris, ka "šodien Rietumu vienotība attiecībā pret Krieviju ir svarīgāka nekā jebkad".
"Vācu partneriem jābeidz graut Rietumu vienotību ar šādiem vārdiem un rīcību un Putina iedrošināšanu sākt jaunu uzbrukumu Ukrainai," norādījis Kuleba.
Kijeva ir pateicīga Vācijai par atbalstu, ko tā sniegusi Ukrainai, tomēr Berlīnes "pašreizējie paziņojumi rada vilšanos", uzsvēris Ukrainas ārlietu ministrs.
Laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ) vēstīja, ka Vācija nav devusi Igaunijai atļauju piegādāt Ukrainai bruņojumu - 122 milimetru haubices, kas savulaik piederējušas Vācijai.
Kā tikmēr avīzei "Die Welt" paziņojusi aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, februārī Vācija gatavojas nosūtīt Ukrainai lauka hospitāli, sedzot visus izdevumus, kas kopā ar paredzētajām apmācībām sasniegs aptuveni 5,3 miljonus eiro.
"Vācijas valdībai jādara viss, lai deeskalētu krīzes situāciju, bet ieroču piegāde pašlaik nebūtu noderīga - to atzīst federālā valdība," izteikusies ministre, kas pārstāv sociāldemokrātus.
Kā atgādina WSJ, Igaunija plānojusi nodot Ukrainas rīcībā savulaik Padomju Savienībā ražotās haubices D-30, kas bija dislocētas tolaik padomju ietekmes sfērā esošajā Austrumvācijā, bet deviņdesmitajos gados pēc Vācijas atkalapvienošanās nodotas Somijai, kura tās savukārt 2009.gadā pārdevusi Igaunijai.
Lai gan citas NATO valstis, tai skaitā ASV, Lielbritānija un Polija, atļāvušas nodot Ukrainai bruņojumu, saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju Vācija Igaunijai tādu atļauju nav devusi.
"Vācija pēdējos gados nav atbalstījusi letālu ieroču eksportu," piektdien preses konferencē paziņojis kanclers Olafs Šolcs.
Kā, citējot Igaunijas un Vācijas amatpersonas, norāda WSJ, Berlīne šo principu attiecina arī uz minētajām haubicēm.
"Princips attiecībā uz bruņojuma eksportu ir viens, vai nu tas nāktu tieši no Vācijas vai trešajām valstīm, - līdz šim nav dota neviena atļauja," laikrakstam sacījusi vārdā neminēta Vācijas amatpersona, piebilstot, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā process attīstīsies.
"Vācijas jaunajam kancleram tas ir pārbaudījums - kā viņa koalīcija spēj reaģēt uz starptautisku krīzi," izteicies Vašingtonas Brukingsa institūta eksperts Maikls O'Henlons. "Ja viņš nespēs panākt šādus mērenus likumdošanas aktu grozījumus, tas vedina apšaubīt viņa līdera prasmes ārpolitikas jomā."
Igaunija, kas savulaik no Somijas iegādājusies 42 haubices D-30, tomēr vēl cer pārliecināt Vāciju, norāda WSJ.
"Cerēsim, ka Vācija dos atļauju," laikrakstam sacījis Igaunijas aizsardzības ministra Kalles Lāneta padomnieks Kristo Enns Vaga. "Igaunija apliecinājusi, ka mēs vēlamies sniegt Ukrainai visu iespējamo praktisko palīdzību."
Kā vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees", saskaņā ar vairāku avotu datiem minētā tipa haubices vēl izmanto desmitiem valstu, arī Ukrainai to ir aptuveni pusotra simta.
Vācijas valdības amatpersonas izteikušās, ka iebilst pret ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, jo baidās, ka šādas piegādes varot palielināt spriedzi un apgrūtināt sarunas.
Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā.
Baltijas valstu aizsardzības ministri jau pērnā gada nogalē sanāksmē Lietuvā pauda tūlītēju gatavību sniegt nemilitāra un militāra rakstura atbalstu Ukrainai, tostarp piegādāt ieročus. Igaunija tobrīd norādīja, ka plāno palīdzēt Ukrainai ar prettanku bruņojumu - raķetēm "Javelin" un 122 milimetru haubicēm ar munīciju, bet skaidroja, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tai vēl jāsaņem atļauja no raķešu izcelsmes valsts ASV, kā arī no Vācijas un Somijas, kurām pirms tam piederējušas haubices, savukārt Somijas valdības pārstāvis izteicās, ka tā ir tīri formāla procedūra, kas netiek saistīta ar pašreizējo situāciju Ukrainā.
Piektdien Baltijas valstu aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā apliecināja atbalstu Ukrainai, norādot, ka no ASV saņemtas nepieciešamās atļaujas bruņojuma nosūtīšanai. Stiprinot Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas, Latvija un Lietuva nodrošinās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger" un tām nepieciešamo aprīkojumu, savukārt Igaunija piegādās Ukrainai prettanku raķešu sistēmas "Javelin". Lietuva arī plāno Ukrainas īpašo uzdevumu spēku rīcībā nodot portatīvos termovizorus, bet Latvija nosūtīs uz Ukrainu arī individuālo ekipējumu un sausās pārtikas uzturdevas.
Vienlaikus Baltijas valstis paudušas cerību, ka Ukrainai nebūs nepieciešams izmantot šo aprīkojumu, un aicinājušas Krieviju pārtraukt savu agresīvo un bezatbildīgo rīcību.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem Vācija ir viena no pasaules lielākajām ieroču ražotājām un eksportētājām, un tās bruņojuma pārdošanas apjomi no 2016. līdz 2020.gadam pieauguši par 21%.
