Zviedrijai pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm Baltijas jūrā
Pieaugot spriedzei ap Ukrainu, Zviedrijas amatpersonas ar bažām raugās uz Krievijas aktivitātēm Baltijas jūrā.
Zviedrija pirms nedēļas palielināja militāro klātbūtni Baltijas jūras Gotlandes salā, kas atrodas aptuveni 330 kilometrus no Kaļiņingradas, kur atrodas Krievijas Baltijas flotes galvenā bāze.
Amatpersonas skaidroja, ka tas nenozīmē augstāku ārkārtas situācijas līmeni, bet gan resursu pārdali pēc vajadzības.
Ceturtdien armija publicēja fotogrāfijas, kurās redzami karavīri un papildu aprīkojums.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists trešdien apmeklēja karavīrus Gotlandē. Viņš norādīja, ka šī operācija, kas apliecina Zviedrijas solidaritāti, netiks pārtraukta nedēļas laikā.
"Mums jāpaliek neatlaidīgiem," sacīja ministrs.
Hultkvists nesen izteicās, ka "Krievijas nepieņemamās darbības apdraud" Eiropas drošību.
Pirms dažām dienām Baltijas jūrā tika novēroti Krievijas desantkuģi. Pavisam apgabalā tika redzēti seši kuģi, kas ir vairāk nekā parasti, vēsta ziņu aģentūra TT.
Pēc tam kuģi atstāja Baltija jūru, bet slikto laikapstākļu dēļ trīs tika noenkuroti Kategata šaurumā, starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Zviedrija, līdzīgi kā kaimiņvalsts Somija, nav NATO dalībvalstis, bet tām ir ciešas attiecības ar aliansi. Somijā regulāri notiek diskusijas par iespējamo pievienošanos NATO.
Nedēļas nogalē liela Krievijas kravas lidmašīna veica ilgstošu lidojumu Somijas gaisa telpā, vēsta somu radiostacija "Yle".
Plānots, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien tiksies ar Somijas un Zviedrijas ārlietu ministriem.