Krievijas gatavība sākt lietot militāru spēku sarukusi no nedēļām līdz stundām, paziņo Lietuvas aizsardzības ministrs

Kā viņš izteicies intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio, Krievija varētu spert tādu soli jau laikā, kad Ženēvā tiksies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Laikā, kad notiks sarunas Ženēvā vai citur, Krievija var lieto militāru spēku sarunu pozīciju stiprināšanai," norādījis ministrs.

"Tas, ko redzējām [Krievijas un Baltkrievijas mācībās] "Zapad", ko redzam pēdējā laikā - krievi tiešām spēj lielus spēkus pārsviest lielos attālumos, sakoncentrēt noteiktu potenciālu un diezgan ātri to pārdislocēt. Riski pieaug, jo brīdinājuma laiks spēku savilkšanai (..) sarucis līdz minimumam," viņš skaidrojis.

"Brīdinājuma laiks ir tas, kurā mēs redzam konkrētu gatavošanos, teiksim, konvencionālajam uzbrukumam, spēka lietošanai. Ja agrāk varējām to vērot kādu mēnesi, tagad tas var sarukt līdz stundām."

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Krievija var mobilizēt savus spēkus karadarbībai dažu stundu laikā, ministrs atbildējis: "Jā, bez šaubām."

Kā uzsvēris Anušausks, viņš runā ne tikai par Ukrainu, bet arī par situāciju Baltkrievijā, kas faktiski militārā ziņā allaž bijusi tuva Krievijai, bet šobrīd "gan faktiski, gan arī juridiski ieslēgta kopīgā kara mašīnā".

Pēc viņa teiktā, iespējas salīdzinājumā ar NATO valstīm ļoti operatīvi laist darbā militāru spēku nosaka arī Krievijas specifika, jo tai pietiek ar tiešu prezidenta Vladimira Putina pavēli bruņoto spēku komandierim.

Ministrs norādījis, ka Lietuva seko karaspēka dislocēšanai Baltkrievijā, bet informāciju nepublisko. Anušauska vārdiem runājot, tas, cik ātri varētu tikt likti lietā Baltkrievijā izvietotie spēki, būs atkarīgs no tā, kādas taktiskās kaujas bataljonu grupas tiks pārsviestas uz Lietuvas kaimiņvalsti.

"Situācija ir tāda, ka pie mūsu austrumu robežas militārā ziņā mums kaimiņos drīz būs Krievija. Zināmā mērā tas tā ir jau šobrīd - mēs zinām, ka Grodņas apgabalā izveidota viņu militārā bāze un gar mūsu robežām patiesībā patrulē tieši Krievijas aviācija bez Baltkrievijas pavadības," viņš stāstījis.

Vienlaikus Lietuvas aizsardzības ministrs atzinis, ka riski gan ir reāli, bet, lai tie izvērstos reālos draudos un pāraugtu militārā provokācijā, vajadzīga ne tikai armijas koncentrācija, bet arī politiski lēmumi, kas vēl tiek gaidīti.

Kā uzskata Anušausks, Krievijas sarunas ar ASV un NATO, izvirzot prasību neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, nav sāktas nejauši.

"Viņi izvirzīja ultimatīvas prasības un tagad cenšas par pašu izraisītajiem draudiem radīt priekšstatu, ka tā ir reakcija uz NATO darbībām, lai gan mēs zinām, ka NATO darbība ir diezgan ierobežota, un es nešauboties varu teikt, ka militārais pārsvars šai reģionā vienmēr bijis un ir Krievijas pusē," norādījis ministrs.

Vērtējot Krievijas Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, viņš uzsvēris, ka pēdējā laikā vairākkārt pieaudzis gan tur izvietotās militārās tehnikas daudzums, gan spēja ātri mobilizēties, tur tiek izvietota modernākā tehnika, veidotas jaunas karaspēka daļas un vienības.

Pēc Anušauska teiktā, "ir jābūt gataviem uz dažādiem scenārijiem", bet pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par gatavošanos iespējamam konvencionālajam uzbrukumam Kaļiņingradas apgabalā.

"Šobrīd Kaļiņingradas apgabalā mēs redzam lielāku militāro aktivitāti, redzam procesu, notiek militāra gatavošanās, norisinās zināma kustība, bet, es teiktu, nav vērojams process, ko varētu raksturot kā gatavošanos konvencionālam uzbrukumam," spriedis ministrs.

Viņš uzsvēris, ka Rietumiem turpmākajās sarunās jānoraida Krievijas ultimatīvās prasības, un izteicis cerību, ka Blinkens Ženēvas sarunās ieturēs šādu stingru nostāju, bet pieļāvis, ka Krievija, vēloties stiprināt savas pozīcijas sarunās, tomēr izšķirsies par karadarbību Ukrainā.

"Krievija centīsies izdarīt maksimālu spiedienu, likt lietā visas iespējas. Domāju, ka tuvākajā laikā (..) tā aktivēs pret Ukrainu arī militārus elementus, lai sarunas ievirzītos tai vēlamākā gultnē. Tāda ir agresoru prakse, un vēsturē tas nav nekas jauns, ja pietrūkst politisku argumentu," izteicies Anušausks
Viņš atzinis, ka diplomātija vienmēr ir labākais veids, kā risināt krīzes, bet brīdinājis, ka piekāpšanās agresoram var izrādīties bīstama.

"Ir tāds vienkāršs jautājums, ko valstis varēja uzdot pirms astoņdesmit gadiem un uzdod arī tagad - vai piekāpšanās agresoram apturēs agresiju? Mūsu vēsturiskā pieredze Eiropā liecina, ka tā nenotiek, un arī tagad piekāpšanās uz citu valstu drošības rēķina varētu vienīgi iedrošināt agresoru," sacījis ministrs.

Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā, savukārt Krievijas karavīru ievešana Baltkrievijā saistībā ar jaunām kopīgām abu valstu militārajām mācībām radījusi bažas par iespējamu pastāvīgu Krievijas spēku un, iespējams, arī kodolieroču dislocēšanu šai valstī.