Igaunijas premjere: sarunas ar Krieviju "ieroča stobra galā" nav iespējamas
Eiropa nepiekāpsies Krievijas prasībām mainīt savus fundamentālos drošības principus un nekādas sarunas "ieroča stobra galā" nav iespējamas, trešdien politiskā paziņojumā Igaunijas parlamentā uzsvērusi premjerministre Kaja Kallasa.
"Maskava ir izvirzījusi savas prasības, apstiprinājusi, ko tā grib," viņa norādījusi. "Mēs nepiekāpsimies Krievijas prasībām mainīt Eiropas drošības pamatprincipus. Sarunas nevar notikt ieroča stobra galā. Tas tika apliecināts jau pagājušajā nedēļā NATO un Krievijas sarunu laikā, kad trīsdesmit dalībvalstis vienprātīgi apstiprināja - attiecībā uz NATO lēmumiem Krievijai nav teikšanas. Igaunija aktīvi strādā, lai NATO runātu spēcīgā un vienotā balsī."
Kā izteikusies premjere, tagad izvēle jāizdara Maskavai.
"Diemžēl nekas neliecina, ka tā gatavotos mazināt spriedzi. Ir skaidrs - mums jābūt gataviem, ka Krievija turpinās eskalāciju un paplašinās militāro agresiju pret Ukrainu," viņa atzinusi.
"Ņemot vērā Igaunijas ģeogrāfisko stāvokli un faktu, ka [Krievijas] izvirzītās prasības skar arī mūs, mums jārisina vitāli svarīgi jautājumi, kas šogad būs mūsu drošības politikas un ārpolitikas uzmanības centrā. Mums jārīkojas gudri un izlēmīgi," uzsvērusi Kallasa.
Pēc viņas teiktā, Igaunijas valdība šai ziņā noteikusi sev četrus darbības virzienus.
"Pirmkārt, mēs turpinām strādāt, lai uzturētu skaidru kopīgu virzienu aliansē, regulāri sazinoties ar sabiedrotajiem. Mēs varam iesaistīties dialogā ar Krieviju, taču neatbalstīsim nekādu vienošanos, kas negatīvi ietekmētu Igaunijas drošību vai iedragātu NATO kolektīvo aizsardzību," izteikusies valdības vadītāja.
"Otrkārt, mēs pilnībā atbalstām Ukrainu. Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV izstrādā stingru sankciju paketi gadījumam, ja Krievija pastiprinās militārās aktivitātes Ukrainā. Līdztekus diplomātiskajam un politiskajam atbalstam ukraiņiem vajadzīgs arī praktisks atbalsts, lai aizsargātu savu valsti. Šai nolūkā mēs sadarbojamies ar sabiedrotajiem un partneriem, lai palīdzētu Ukrainai bruņojuma ziņā. Sadarbībā ar Vāciju palīdzēsim Ukrainai ar Igaunijas uzņēmuma ražotu lauka hospitāli. Esam arī piedāvājuši Ukrainai atbalstu pēc nesenajiem kiberuzbrukumiem," viņa pastāstījusi.
"Treškārt, jāpaātrina NATO austrumu flanga aizsardzības un savaldīšanas potenciāla nostiprināšana. Gribam, lai mums ir gan vairāk augstas gatavības spēku, gan plāni attiecībā uz to izmantošanu, kas jau būtu noslīpēti mācībās," klāstījusi Kallasa, piebilstot, ka nepieciešamība pēc kolektīvās aizsardzības šobrīd ir lielāka nekā jebkad un kļūdīties attiecībā uz aizsardzību un savaldīšanu nedrīkst.
Ceturtkārt, Igaunijai jāpalielina arī pašai savs ieguldījums drošībā, turklāt jādara tas nevilcinoties, norādījusi premjere.
"Mēs esam daudz runājuši par saviem ilglaicīgajiem valsts aizsardzības attīstības plāniem, bet pašreizējā drošības situācijā mums jāpaātrina šo plānu īstenošana un nekavējoties jākāpina arī izdevumi drošības jomā. Neviens no mums nevēlētos pēc dažiem mēnešiem nonākt situācijā, kad, atskatoties uz šodienu, nāktos sacīt "mēs būtu varējuši...". Nē, mēs šajā situācijā nevaram atļauties riskēt - prasot no sabiedrotajiem lielāku ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā, arī mums pašiem jākļūst aktīvākiem," viņa secinājusi.
Kallasa atgādinājusi, ka uzdevusi valdības ministriem izstrādāt konkrētus ierosinājumus attiecībā uz to, kā paātrināt nacionālā aizsardzības plāna īstenošanu, un otrdien šie priekšlikumi apspriesti valdības sēdē.
Kā ziņots, valdība principiāli vienojusies tuvākajos gados palielināt militāros izdevumus par 380 miljoniem eiro, lai varētu operatīvāk un efektīvāk reaģēt uz militārajiem apdraudējumiem un hibrīddraudiem. Papildu līdzekļi, ko paredzēts piešķirt aizsardzībai, paaugstinās Igaunijas Aizsardzības spēku spēju reaģēt uz izaicinājumiem, un būtiska daļa šī finansējuma tiks izmantota, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus, tostarp iepirktu munīciju, norādījusi premjere.
Viņa piebildusi, ka lielas summas tiks tērētas nemilitārām metodēm aizsardzības jomā, cita starpā palielinot Iekšlietu ministrijas iespējas atklāt draudus un ātri uz tiem reaģēt, stiprinot robežapsardzi un civilo aizsardzību, kā arī pilnveidojot tehniskos risinājumus drošiem sakariem.
Valdības vadītāja uzsvērusi, ka viņai ir ļoti svarīgs Rīgikogu atbalsts aizsardzības finansējuma palielināšanai.
Runājot par Krievijas karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežām, kā arī ultimatīvajām prasībām, ko Maskava izvirzījusi Rietumiem, Kallasa brīdinājusi, ka NATO jāuzmanās no slazdiem, jo bīstama var izrādīties pat neliela piekāpšanās.
"Mums jau tiek jautāts, ko NATO vai Rietumi var piedāvāt, lai deeskalētu situāciju. Tā ir izspiešana. Ne jau NATO izraisījusi šo situāciju. NATO neplāno nevienam uzbrukt, NATO nevienam nedraud. Pat neliela piekāpšanās attiecībā uz Eiropas drošības organizēšanu dotu Krievijai to, kas tai agrāk nav bijis. Mēs esam nonākuši šai situācijā tādēļ, ka Krievija jau ilgu laiku lietojusi spēku un draudējusi lietot spēku - 2008.gadā tā uzbruka Gruzijai, kopš 2014.gadā okupējusi Krimu un karo Austrumukrainā, Krievija arī vērsusi hibrīduzbrukumus pret rietumvalstīm, cenšoties izjaukt sabiedrības saskaņu un graut demokrātiskos procesus," viņa norādījusi, vienlaikus atgādinot, ka Krievija Eiropas valstu sabiedrības destabilizēšanai izmanto arī tādu iedarbīgu rīku kā dabasgāzes cenu.
