Arheologi Omānā atraduši 4000 gadus senu galda spēli
foto: Ekrānuzņēmums
Visneparastākais atradums bijusi galda spēle, kas izgatavota no akmens. Tā ir 4000 gadus veca.
Pasaulē

Arheologi Omānā atraduši 4000 gadus senu galda spēli

Jauns.lv

Arheologi Omānā izrakumos atraduši 4000 gadus vecu galda spēli no bronzas laikmeta. Galda spēli atklājusi Polijas Vidusjūras arheoloģijas centra Varšavas Universitātes un Omānas Sultanāta Kultūras mantojuma un tūrisma ministrijas apvienotā komanda.

Arheologi Omānā atraduši 4000 gadus senu galda spē...

Omānas un Polijas kopīgajais projekts nosaukts "Apdzīvoto vietu attīstība Omānas ziemeļu kalnos bronzas un dzelzs laikmetā". Tās mērķis ir izpētīt apmetņu attīstību Hadžara kalnu Ziemeļu ielejās – vienās no vismazāk pētītajām Omānas apkārtnēm.

Komandas skatījušas šo apgabalu kopš 2015. gada, un viens reģions – Kumairas ieleja (Qumayrah) - bijusi bagāta ar arheoloģiskajiem atradumiem. Tur uzietas liecības par apmetnēm pat no 4300. līdz 4000. gadam pirms mūsu ēras, kā arī jaunākas paliekas no 1100. līdz 600. gadam pirms mūsu ēras.

Pašlaik komandas koncentrējas uz apmetnēm no Umm an-Nar kultūras bronzas laikmeta un otrā dzelzs laikmeta, vēsta Varšavas Universitātes paziņojums.

Arheologi nesen veikuši vairākus atklājumus, tostarp pierādījumus lieliem un neizskaidrojamiem torņiem, kuru diametrs bijis līdz pat 20 metriem. Gūts apstiprinājums arī par vara apstrādi.

Visneparastākais atradums apmetnes izrakumos bijusi galda spēle, kas izgatavota no akmens. Akmens dēlis bijis ar marķējumiem un regulāri izkārtotiem iedobumiem, tomēr nav skaidrs, kā tā tikusi spēlēta.

"Šādi atklājumi ir reti, taču ir zināmi piemēri no apgabaliem, kas stiepjas no Indijas cauri Mezopotāmijai un līdz pat Vidusjūras austrumdaļai," stāsta Varšavas Universitātes arheologs Pjotrs Bieļinskis.

Zināms, ka senās galda spēles ir izklaidējušas cilvēkus pirms daudziem tūkstošiem gadu.

Viena no galda spēlēm, kura nosaukta "Senet", bijusi ļoti populāra senajā Ēģiptē. To spēlējusi karaliene Nefertiti, kā arī mazāk turīgi iedzīvotāji, liecina Metropolitēna mākslas muzejs Ņujorkā.

Tā sastāvēja no 30 laukumu režģa, un spēlētāji centās pārvirzīt savas figūras pretējā pusē. Gājieni tika noteikti ar kaulu vai kociņu mešanu. Spēlētāji varēja bloķēt oponenta virzību, kā arī spiest viņu figūrām atkāpties.

Omānas un Polijas kopīgie sasniegumi nav vienīgie arheoloģiskie atradumi, kas nesen atklāti. 2021. gada decembrī arheologi Lielbritānijā bija pārsteigti, kad atrada retas liecības par krustā sistu personu, kas ir pirmais atklājums valstī.

Tēmas