Čīles prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais studentu protestu līderis Gabriels Boričs
foto: AP/Scanpix
Jaunievēlētais Čīles prezidents Gabriels Boričs.
Pasaulē

Čīles prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais studentu protestu līderis Gabriels Boričs

Jauns.lv / LETA

Čīlē svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis kreisi noskaņotais bijušais studentu protestu līderis Gabriels Boričs, liecina provizoriskie rezultāti.

Čīles prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais stud...

35 gadus vecais Boričs saņēmis gandrīz 56% balsu, bet viņa konkurents, ultrakonservatīvais politiķis Hosē Antonio Kasts - 44% balsu.

Svinot Boriča uzvaru, desmitiem tūkstošu čīliešu devās pilsētu ielās ar Boriču atbalstošiem plakātiem, saucot: "Lai dzīvo Čīle!" 

Boričs savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja veidot labklājības valsti, palielinot nodokļus un sociālos izdevumus.

Tomēr viņš arī apņēmās rīkoties fiskāli atbildīgi.

Savukārt 55 gadus vecais Kasts ir pazīstams kā bijušā labējā militārā diktatora Alberto Pinočeta piekritējs. "Ja Pinočets vēl būtu dzīvs, viņš balsotu par mani," vēlēšanu kampaņas laikā sacīja Kasts.

Pirms diviem gadiem Čīlē izcēlās protesti pret zemajām algām un pensijām, vājo veselības aizsardzības un izglītības sistēmu, kā arī pret pieaugošo nevienlīdzību.

Protesti daudzviet pārauga grautiņos, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.

Čīles prezidenta vēlēšanas turpina neseno tendenci vēlētājiem noraidīt tradicionālās lielās partijas, kas atbildīgas par desmitgadēm ilgo neoliberālo politiku, kam, kā tiek uzskatīts, jāpateicas par Čīles nosacīto labklājību, taču tās dēļ arī ir liela sociālā nevienlīdzība.

Boričs un Kasts abi ir no mazām partijām, kas nav bijušas pārstāvētas nedz valdībā nedz koalīcijās, kuras atradušās pie varas 31 gada laikā kopš Augusto Pinočeta diktatūras beigām.

Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 21.novembrī un kurā bija septiņi kandidāti, Kasts ieguva 28%, bet Boričs - 26% balsu.

Vēlēšanu uzvarētājs 11.martā nomainīs amatā pašreizējo valsts galvu Sebastjanu Pinjeru. Prezidenta pilnvaru termiņš ir četri gadi, taču aizliegts kandidēt uz otru amata termiņu pēc kārtas.