Pirmos sumbrus no Lietuvas vidienes pārcels uz dienvidiem un pavasarī palaidīs brīvībā
Lietuvā gada nogalē varētu sākties sumbru pārcelšana no valsts vidienes, kur šie lielie dzīvnieki savvaļā sagādā raizes lauksaimniekiem, uz viņiem paredzētu aploku dienvidos, Varēnas rajonā, bet pavasarī viņus paredzēts palaist brīvībā.
"Sumbru dārza ierīkošanas darbi virzās uz priekšu, ceram, ka pirms gadumijas tiks pabeigta pirmā aploka daļa un varēsim sāktm sumbrus ķert un pārvest no Ķēdaiņu un Panevēžas rajoniem uz Dzūkiju," ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta (VSTT) vadītājs Alberts Staņislovaitis.
Pēc viņa teiktā, Dainavas mežā, Lietuvas lielākajā mežu masīvā, pašlaik brīvībā jau dzīvo aptuveni desmit sumbri, kas, domājams, atklīduši galvenokārt no Baltkrievijas.
"Mēs te smejamies, ka mums ir savi imigranti - sumbri, pa Dzūkijas novadu klejo vairāk nekā desmit īpatņu, lielākoties buļļi. Lielākā daļa, jādomā, ienākuši no Baltkrievijas, kāds varbūt arī no Polijas," stāstījis dienesta vadītājs.
"Uz pavasara pusi pirmos sumbrus varētu palaist brīvībā, tad nu ceram, ka tuvākajā laikā bari apvienosies un varēs sākties reāla gēnu apmaiņa," viņš piebildis.
Sākumā uz sumbru dārzu Varēnas rajonā paredzēts pārcelt aptuveni desmit dzīvniekus, tad vēl pāris desmitus, lai vēlāk viņus visus palaistu mežā.
Pērn jūnija beigās toreizējais vides ministrs Ķēstutis Mažeika uzdeva Valsts aizsargājamo teritoriju dienestam apturēt sumbru dārza projekta iepirkuma procedūras, kad nobeidzās pieci sumbri, kurus bija paredzēts pārcelt. Zinātnieki vēlāk atzina, ka tas noticis slimību un tuvradniecības dēļ. Tagadējais ministrs Simons Ģentvils projektu atjaunoja.
Projekts paredz Varēnas rajonā 100 hektāru platībā ierīkot sumbru dārzu. Tā kopējā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Speciālisti cer, ka tas palīdzēs saglabāt un paplašināt sumbru populāciju Lietuvā.
Lēsts, ka Lietuvas mežos, pārsvarā Ķēdaiņu un Panevēžas apkārtnē, šobrīd mīt 200-220 sumbri.
Līdz XVI gadsimta sākumam sumbri (Bison bonasus) visā Eiropā bija plaši izplatīti, bet tad cilvēku saimnieciskās darbības un negausīgu medību dēļ viņu skaits sāka strauji samazināties un vienubrīd tuvojās sugas izmiršanas robežai. Lietuvā jau XIX gadsimta vidū sumbru vairs nebija palicis, bet 1919.gadā tika nošauta beidzamā savvaļas sumbru govs Belovežas gāršā, Polijas daļā. Otrā pasaules kara laikā sumbri tika iznīcināti arī toreizējās Padomju Savienības teritorijā.
Pēc Starptautiskās Sumbru aizsardzības biedrības datiem, starp visiem sumbriem, kas vēl bija izdzīvojuši dažādu valstu zooloģiskajos dārzos, parkos un privātīpašumos, galu galā bija palikuši nedaudz vairāk par četriem desmitiem tīrasiņu dzīvnieku. Vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no tiem bijuši "lietuviešu izcelsmes".
Milzīgos dzīvniekus tomēr izdevās pasargāt no izmiršanas, pamazām atjaunojot populāciju. Radās iespēja tos audzēt arī Lietuvā. Aptuveni pirms četrdesmit gadiem sumbru audzētavai tika izraudzīts jauktu koku mežs Pašiļos. Pirmie divi sumbri tika ievesti no Krievijas. Turpmākajos gados tiem sekoja vēl astoņi dzīvnieki, bet 1971.gadā nāca pasaulē pirmais vietējais sumbru teliņš. Pēc kāda laika vairāki sumbri tika izlaisti no aplokiem, lai sāktu veidot savvaļas populāciju. Tiesa, ne visur tas izdevās.
Vides speciālistiem vēlāk nācās atzīt, ka sumbru reintroducēšanā pieļautas kļūdas. Lai gan nav šaubu, ka līdz ar populācijas atjaunošanu cilvēks atjaunojis arī vēsturisko taisnīgumu pret gandrīz izmedīto sugu, tomēr vietas izvēle Lietuvā izrādījusies aplama, jo sumbri izplatījušies apvidū ar auglīgām zemēm un attīstītu lauksaimniecību.
Sumbrs, kas šobrīd ir lielākais savvaļas dzīvnieks Eiropā, var svērt līdz pusotrai tonnai un dzīvo 20-30 gadus. Lai gan šie dzīvnieki ir visai miermīlīgi, zemnieki bieži žēlojas, ka viņi izbradā un noēd sējumus.
