ASV plāno nostiprināt militārās pozīcijas pret Ķīnu un Krieviju
ASV armija nostiprinās spēku izvietojumus un bāzes, kas pozicionētas pret Ķīnu un Krieviju, vienlaikus Tuvajos Austrumos saglabājot pietiekamus spēkus, lai atturētu Irānu un džihādistu grupējumus, paziņoja Pentagons.
ASV Aizsardzības ministrijas sagatavotā pārskatā paredzēta "pastiprināta ticama militāra atturēšana pret Krievijas agresiju Eiropā un veicināta NATO spēku efektīvāka darbība", žurnālistiem teica Pentagona politikas veidošanas amatpersona Mara Karlina.
ASV Aizsardzības ministrija, pārskatot savas pozīcijas, secinājusi, ka ir jāmodernizē un jāpaplašina militārie objekti Guamā un Austrālijā, tādējādi uzsverot koncentrēšanos uz Ķīnu kā valsts galveno konkurenti aizsardzības jomā, paziņoja amatpersonas.
Austrālijā rotācijas kārtībā tiks izvietoti ASV iznīcinātāji un bumbvedēji, kā arī notiks sauszemes spēku mācības un loģistikas sadarbības stiprināšana, klāstīja Karlina.
Savukārt Guamā, Ziemeļu Marianas Salās un Austrālijā tiks modernizētas lidostas, kā arī degvielas un munīcijas noliktavas.
Karlina piebilda, ka Klusā okeāna reģionā tuvāko gadu laikā nedaudz mainīsies ASV militārā politika, bet detalizētāku skaidrojumu nesniedza.
Lai reaģētu uz pieaugošo Ķīnas militāro varenību, tostarp veidojot savus jūras spēkus un izaicinot gadu desmitiem ilgušo ASV militāro dominanci Āzijā, ASV izveidojušas jaunu aizsardzības aliansi ar Lielbritāniju un Austrāliju.
Pārskatā kā ASV armijas prioritāte norādīta Indijas un Klusā okeāna reģions, atklāja Karlina.
Tajā uzsvērta "papildu sadarbība ar sabiedrotajiem un partneriem reģionā, lai veicinātu iniciatīvas, kas uzlabotu stabilitāti reģionā un savaldītu iespējamo Ķīnas militāro agresiju un Ziemeļkorejas draudus," viņa sacīja žurnālistiem.
Ķīnas Ārlietu ministrija otrdien apsūdzēja Pentagonu par "iedomu ienaidnieka radīšanu" un "Ķīnas ielenkšanu un ierobežošanu, netaupot pūliņus".
"Mēs stingri iebilstam pret to, ka ASV izmanto "teoriju par draudiem no Ķīnas", lai attaisnotu savu militāro izdevumu palielinājumu un militāro spēku paplašināšanu un hegemoniju," žurnālistiem teica Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Džao Lidzjaņs.
Vienlaikus augsta ranga Pentagona amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka radikālas izmaiņas aizsardzības politikā nav gaidāmas, jo īpaši valdības pirmajā darbības gadā.
Amatpersona piebilda, ka valdība uzskatīja tādu pārskatu par nepieciešamu pēc tam, kad iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps krasi mainīja ASV bruņoto spēku politiku dažādos pasaules reģionos.
Prezidenta Džo Baidena valdības pasūtītā pārskata par ASV armijas globālajām pozīcijām detalizēti secinājumi ir noslepenoti.