Slepkava Breivīks iesūdz tiesā Norvēģiju: esot pārkāptas viņa cilvēktiesības

Jauns.lv

Norvēģu terorists Anderss Bērings-Breivīks, kas 2011.gadā noslepkavoja 77 cilvēkus, trešdien sācis tiesvedību pret Norvēģijas valsti par viņa cilvēktiesību pārkāpšanu.

Slepkava Breivīks iesūdz tiesā Norvēģiju: esot pār...

Bērings-Breivīks sūdz valsti Oslo apgabala tiesā par to, ka viņš cietumā četrus gadus turēts stigrā izolācijā, atklāja viņa advokāts Ējsteins Storviks, kurš ir Bēringa-Breivīka pārstāvis kopš februāra. Bēringa-Breivīka iepriekšējais advokāts Geirs Lipestads pārtrauca sadarbību ar viņu, jo nevēlējās sūdzēt valsti tiesā.

"Mēs esam aplūkojuši iespēju ierosināt tiesā lietu par cietuma apstākļiem, bet mēs nebijām vienisprātis par to, kas ir saprātīgi," pēc atteikšanās no sava klienta sacīja Lipestads, piebilstot, ka pastāv pretruna starp Bēringa-Breivīka vēlmēm un to, ko viņam iespējams piedāvāt. Bērings-Breivīks cietumā atrodas stingrā izolācijā atsevišķā spārnā, un viņam netiek ļauts kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem.

Tomēr šogad Bēringam-Breivīkam draudēja kāds cits ieslodzītais, kuram aprīlī izdevās no cietuma pagalma iekļūt sektorā, kur tiek turēts Bērings-Breivīks un sākt dauzīties gar viņa kameras durvīm, izkliedzot nāves draudus. Bērings-Breivīks šo gadījumu atklāja vēstulē Norvēģijas Preses sūdzību komisijai, kurā pauda neapmierinātību, ka "Aftenposten" viņu nodēvējis par masu slepkavu.

Storviks sacīja, ka draudu izteikšana bijis īpašs gadījums, un pauda uzskatu, ka Bēringam-Breivīkam būtu jāļauj kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem. Bērings-Breivīks pieprasījis mainīt viņa ieslodzījuma apstākļus, atļaut kontaktus ar citiem cilvēkiem un iespēju saņemt un nosūtīt vēstules bez cenzūras.

Storviks sacīja, ka viņa klients četrus gadu faktiski nav kontaktējies ne ar vienu citu kā cietuma sargiem un medicīnas darbiniekiem, izņemot pāris minūtes, kuras pavadīja kopā ar māti pirms viņas nāves.

Norvēģijas valdība iepriekš atzinusi, ka Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļi atbilst Eiropas tiesībām.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.