"Man ir "Porsche", bet nav nākotnes." Kādi ir Baltkrievijas-Polijas robežas tuvumā esošo migrantu tālākie plāni
Migrantu krīze uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežas turpinās jau vairākus mēnešus. Valstī joprojām paliek tūkstošiem bēgļu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Daži no viņiem vairākas reizes centušies tikt pāri robežai, taču neveiksmīgi. Daudzi jau vairs neredz iespēju nokļūt ES un ir nolēmuši atgriezties dzimtenē, jo neredz citu izeju. Migranti medijam "Meduza" pastāstīja, kas lika viņiem pamest savu valsti, kāpēc viņi vēlas nokļūt Eiropā un ko darīs tālāk.
Cerības uz Eiropu pamazām izgaist?
Bēgļu nometne netālu no robežpunkta "Bruzgi" pie Baltkrievijas un Polijas robežas kļuva tukšāka 18. novembrī. Migranti, kā vēstīja baltkrievu robežsardze, "labprātīgi pārvietojušies uz transporta un loģistikas centra teritoriju" netālu no robežas.
Tas ir angārs, kur divi tūkstoši cilēku guļ uz grīdas novietotiem matračiem. Kā apgalvo informācijas aģentūra "BelTA", tur viņus nodrošina ar ēdienu, ūdeni, apģērbu un pat vakcināciju pret koronavīrusu.
Vēl vairāki simti migrantu aizlidojuši mājās. Piemēram, aptuveni 400 irākiešu devušies uz dzimteni ar aviokompānijas "Iraqi Airways" evakuācijas reisu. Taču Baltkrievijā joprojām palikuši aptuveni septiņi tūkstoši bēgļu. Galvenokārt no Irākas, Sīrijas un Jemenas.
Baltkrievijas valsts saka, ka "ar spēku nevienu izstumt negrasās". Bet Aleksandrs Lukašenko jau piedāvājis Vācijai organizēt evakuācijas koridoru vismaz diviem tūkstošiem cilvēku. Berlīne no šī piedāvājuma atteicās.
Dzīvo arī viesnīcās; pulcējas pie lielveikala
Minskā bēgļiem, kuri cenšas nokļūt ES, pieņemts pulcēties pie tirdzniecības centra "Galleria" pilsētas centrā. Uz tirdzniecības centra durvīm jau izvietota zīme: "Ieeja ar tūristu somām aizliegta".
Tie, kuri vēlas sasildīties vai paēst iekšpusē, atstāj savas mantas pazemes gājēju tuneļos vai pie tirdzniecības centra sienas, bet tad iznāk apsargs un liek tās novākt. Kāds somu nomet vienkārši uz zemes.
Pazemes gājēju tuneļos guļ bēgļi, kuriem nav vairs palikusi nauda. Tie, kuriem nedaudz naudas vēl ir, dzīvo hosteļos. Migranti, kuriem pagaidām ir gan nauda, gan aktīva Baltkrievijas vīza, oficiāli paliek viesnīcās.
Irākiešiem "nav nekādu tiesību"
Bet skaidras saprašanas, ko darīt tālāk, nav nevienam no viņiem. Daži no bēgļiem ar kuriem aprunājās "Meduza” saka, ka izlēmuši atgriezties mājās. Citi vēl cer, ka ES atvērs savas robežas.
Vairums migrantu, kuri iestrēguši Minskā, vienkārši atsakās runāt ar žurnālistiem. "Meduza" intervējamais ieradies Baltkrievijā pirms divām nedēļām ar draugiem.
Pāris dienas pavadījuši mežā, guļot sešvietīgā teltī. Pie robežas viņus klāt nelaida baltkrievu karavīri, bet pēc tam iesēdināja autobusā un atkal aizveda uz mežu.
Atgriezties Minskā palīdzējuši vietējie iedzīvotāji. Minskā sastaptie bēgļi no Irākas stāsta, ka mēģināt tikt ES caur Baltkrieviju likusi sitācija valstī: darba trūkums, korupcija, "nejēdzīga izglītība", un, ka irākiešiem "nav nekādu tiesību".
Notic viltus solījumiem; par ceļu maksā tūkstošus
"Irākā pēc skolas beigšanas nav ko darīt. Man ir 26 gadi, bet man tur nav darbs, nav naudas, ne dolāra," uz jautājumu, kāpēc nolēmis pamest dzimteni atbild viens no migrantiem.
Lai atbrauktu uz Baltkrieviju, viņam nācies aizņemties naudu no brāļiem un draugiem. Tūristu aģentūras, kuras palīdz migrantiem nonākt Minskā – par biļetēm, baltkrievu vīzas noformēšanu un lidojumu prasa vairākus tūkstošus dolāru.
Irākas tūrisma firmas, caur kurām migranti nonāk Baltkrievijā, apsola klientiem, ka baltkrievu robežsargi palīdzēs šķērsot ES robežu. Par to, ka tā vis nenotiks, migranti uzzina vien pie Polijas robežas.
"Gulēsim gājēju tuneļos"
Minskā bēgļi apgalvo, ka gulēs pazemes gājēju tuneļos. Ko darīt tālāk, viņi nezina: "Ceram, ka Polija atvērs robežas." Vēl viens kurds, ar kuru izdevās parunāt, Baltkrievijā pavadījis jau vairākus mēnešus un vairākas reizes neveiksmīgi centies šķērsot robežu ar Poliju.
"Bet baltkrievu policija ir ļoti laba – katru dienu deva mums ēdienu un ūdeni bērniem. Un Baltkrievijā ir ļoti skaisti!" Vīrietis patlaban dzīvo hostelī, par kuru dienā maksā 120 dolārus. Viņš saka, ka vēlreiz mēģinās tikt līdz Vācijai, bet ja neizdosies, atgriezīsies Irākā: "Bet dīve Irākā ir ļoti grūta. Man nebija dzīves Irākā."
"Mēs neesam nabadzīgi ļaudis"
33 gadus vecais sīrietis pastāsta, ka atbraucis uz Baltkrieviju pirms 20 dienām. 15 no tām viņš pavadīja mežā. Vairākas reizes mēģinājis šķērsot Polijas robežu:
"Mēs nogājām 200 kilometrus robežas virzienā. Bet (poļu robežsargi) aizūtīja mūs atpakaļ, sasita manu telefonu. Mēs teicām – mēs mirstam, lūdzu. Mums nebija ēdiena, mēs dzērām ūdeni no upes. Mums vajag uz nometni, bet mūs nelaida."
"Meduza" intervējamā brālis un māsa jau dzīvo Vācijā, bet pats viņš šaubās, ka spēs tikt ES: "Mēs neesam nabadzīgi ļaudis. Mums ir nauda, bizness. Man ir liela kompānija Sīrijā, es esmu uzņēmējs. Man ir "Porsche Cayenne", bet nav nākotnes."
