ES līderu un Zelenska tikšanos draud aizēnot domstarpības par "Nord Stream 2"

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena devušies uz Ukrainu laikā, kad Eiropā gāzes cenu būtisks kāpums negatīvi ietekmē patērētājus un sarukušas dabasgāzes rezerves.

Samitā tiks apspriests arī konflikts Austrumukrainā, bet dabasgāzes krīze, domājams, būs galvenais sarunu temats.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos. Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Ukraina vēlas arī turpmāk būt galvenā tranzītvalsts dabasgāzes piegādēs Eiropai, un Zelenskis ir asi kritizējis "Nord Stream 2".

Cauruļvads, kas vēl gaida apstiprinājumu no Vācijas regulatora, novirzīs piegādes no esošā maršruta caur Ukrainu, un paredzams, ka Ukraina tādēļ ik gadu zaudēs miljardu eiro, ko iegūst no tranzīta nodevām no Krievijas.

Leiena un Mišels šodien mēģinās nomierināt Zelenski, uzsverot, ka Eiropa garantēs Ukrainas kā gāzes tranzīta valsts lomu, žurnālistiem atklāja kāda Eiropas amatpersona.

Tomēr lielas pārmaiņas šis samits, domājams, nenesīs.

Pirms samita ES pirmdien noteica sankcijas astoņām amatpersonām, kas ir apsūdzētas par Krimas aneksijas oponentu vajāšanu.

Kritiķi ir apsūdzējuši Maskavu par tīšu gāzes piegādes ierobežošanu Eiropai un cenu paaugstināšanu, lai paātrinātu "Nord Stream 2" ekspluatāciju. Krievija to noliedz.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka viņa prioritāte nav nostādīt Ukrainu grūtā situācijā, bet būt uzticamam partnerim Eiropai enerģētikas tirgū.

Tajā pašā laikā Putins sacīja, ka Ukrainas gāzesvads nav labots desmitgadēm ilgi un piegāžu palielināšanai caur Ukrainu var būt negatīvas sekas.

"Tur jebkurā brīdī kaut kas var pārsprāgt," viņš piebilda.

Maskava oktobrī nav rezervējusi papildu gāzes tranzīta jaudu caur Ukrainu uz Eiropu.

Krievija noliedz, ka izdarītu spiedienu, apgalvojot, ka tai jāpiepilda savas rezerves, pirms tā var sūtīt gāzi uz Eiropu.

Kijeva pārmet Eiropai biklumu attiecībā uz Krieviju, vai runa ir par gāzi, militāro sadarbību, vai par Ukrainas izredzēm iestāties NATO un Eiropas Savienībā.

Eiropa savukārt vairākkārt aicinājusi Kijevu pielikt lielākus pūliņu cīņā ar korupciju un tiesu sistēmas reformēšanā.

"Mēs iedrošināsim mūsu ukraiņu draugus virzīties uz priekšu nedaudz ātrāk," izteikusies kāda Eiropas amatpersona.

Samits būs arī iespēja eiropiešiem apliecināt atbalstu Ukrainas centieniem integrēties ES, piebildusi amatpersona.