Slepkava, kurš 27 gadus gaidīja nāvessodu, teica pēdējo runu, no kuras šķērmi kļuva pat pieredzējušiem policistiem
61 gadu vecais Ernests Lī Džonsons gandrīz pusi savas dzīves pavadīja aiz restēm. 1994.gadā viņš Dienvidkarolīnā netālu no savām mājām aplaupīja veikalu. Vīrietis ar īpašu cietsirdību nogalināja trīs cilvēkus un paslēpa viņu ķermeņus ledusskapī. Pēcāk Džonsons no kases nolaupīja naudu, kuru iztērēja narkotiku iegādei. Slepkavu drīz vien notvēra un tiesa piesprieda viņam augstāko soda mēru – nāvi.
27 gadus pēc sprieduma nāvessods tomēr tika izpildīts, vēsta "Lad Bible". Pirms tam ieslodzītajam pasniedza pēdējo maltīti – viņš izvēlējās hamburgerus ar frī kartupeļiem un divus piena kokteiļus. Pēc tam Džonsons pie visiem vērsās, uzrakstot savus pēdējos vārdus. No tiem daudziem kļuva šķērmi.
"Man ļoti žēl, ka es to izdarīju. Es mīlu visu savu ģimeni un draugus. Paldies advokātiem par to, ko viņi ir darījuši. Es jutu viņu mīlestību, it kā es būtu viņu radinieks. Visiem, kas lūdza par mani, es vēlos pateikt paldies. Ja man izpildīs nāvessodu, es zinu, kurp došos – uz debesīm. Jo es palūdzu Viņam piedošanu. Tas Kungs mīl visus," vēstīja Ernesta Lī Džonsona rakstītais.
Glābt noziedznieku no nāvessoda centās daudzas organizācijas. Tas viss Džonsona neparasto apstākļu dēļ. Viņš piedzima ar augļa alkoholisma sindromu, kas rodas brīdī, kad māte grūtniecības laikā lieto alkoholu. Tas bērnu pakļauj fiziskiem un psihiskiem traucējumiem, starp kuriem ir arī problēmas ar dusmu kontroli un garīgu atpalicību. Šādiem cilvēkiem visu savu mūžu vēlams pavadīt sociālo darbinieku un ārstu pavadībā.
Pēc tam, kad 2008.gadā Džonsonam ļaundabīga audzēja dēļ izoperēja daļu smadzeņu, viņa uzvedība kļuva gluži kā bērnam.
