Berlīnieši dzīvokļu jautājumu grib risināt kā boļševiki
Vairāk nekā puse Berlīnes vēlētāju referendumā atbalstījuši ideju lielo īpašuma koncernu dzīvokļus nodot pašvaldības īpašumā.
Mājokļu krīzes risinājumu pēc boļševiku parauga izvēlējušies 56,4% vēlētāju – vairāk nekā ceturtā daļa berlīniešu, jo ne visi ieradās balsot. Pilsētas senātam tagad būtu jāizstrādā ekspropriācijas likums. Tas gan nav obligāti, jo berlīnieši balsoja nevis par konkrētu likumu, bet tikai ierosmi.
Miljardi kompensācijām
Situācija ar dzīvokļiem Berlīnē ir patiešām kritiska, pat ar vidēji lielu atalgojumu atrast mājokli pa kabatai ir sarežģīti. Tomēr tā vietā, lai nodokļu naudu ieguldītu jaunu pašvaldības īres namu būvē, daļa grib iet vienkāršāko ceļu – atņemt un pārdalīt. Paredzēts vērsties pret uzņēmumiem, kam pieder vairāk nekā 3000 dzīvokļu, pirmām kārtām pret akciju sabiedrību "Deutsche Wohnen AG".
Kopumā runa ir par 240 000 mājokļu – 15% no Berlīnes īres dzīvokļiem. Tiesa, gluži kā komunisti Berlīne nerīkotos, bet maksātu kompensācijas, ko pašvaldība lēš 29 līdz 36 miljardu eiro apmērā – iespaidīga summa, par kuru varētu uzbūvēt daudz jaunu namu.
Referenduma rīkotāji gan iebilst, ka pietiks ar 7,3 līdz 13,7 miljardiem eiro, kurus iesaka izmaksāt obligāciju veidā, kas dzēšamas tikai 40 gadu laikā no iekasētas īres naudas.
Piesauc Pamatlikumu
Iniciatīvas autori atsaucas uz Vācijas Pamatlikuma 15. pantu, kas paredz iespēju kopīgā labuma dēļ nodot sabiedriskajā īpašumā zemi, dabas resursus un ražošanas līdzekļus.
Tomēr daudzi juristi ekspropriāciju uzskata par strīdīgu soli.
Nekustamā īpašuma jautājumos specializētās juridiskās firmas Knauthe advokāts Jakobs Hanss Hins intervijā "Deutsche Welle" brīdina, ka kompensācijas zem tirgus cenas būs nekonstitucionālas. Dārgākajā variantā runa ir par nepilniem 121 000 eiro līdz 150 000 eiro, lētākajā pat tikai 30 416 eiro līdz 57 000 eiro par dzīvokli. Advokāts uzskata, ka drīzāk pašvaldība referendumu izmantos, lai mājokļu koncernus piespiestu būt piekāpīgākiem.
Atbalsta tikai kreisie radikāļi
Arī sociāldemokrāte Franciska Gifeija, kura pēc savas partijas uzvaras senāta vēlēšanās grasās kļūt par pirmo sievieti Berlīnes birģermeistares amatā, ir atturīga: “Tādu likumprojektu vajag izstrādāt. Tomēr būs jāpārbauda tā atbilstība VFR Pamatlikumam.”
Pretējā gadījumā Berlīne var atkal nonākt Konstitucionālās tiesas priekšā, kas aprīlī atcēla galvaspilsētas lēmumu ierobežot īres maksu. Gifeija arī atzinusi, ka ekspropriāciju uzskata par “sarkano līniju” un negribētu dzīvot pilsētā, kur kas tāds iespējams.
“Kuram investoram ienāks prātā būvēties Berlīnē, ja ekspropriāciju patiešām īstenos?” raksta Vācijas ekonomikas tīmekļa izdevums "Wirtschaftswoche".
Referenduma autoriem tomēr pietrūkst politiskās aizmugures, viņus atbalsta tikai uz bijušās Austrumvācijas komunistu bāzes tapusī kreiso radikāļu partija "Die Linke". Pēdējo reizi Vācijā īpašumus ekspropriēja tās tumšākajos laikos – vispirms nacisti ebrejiem un pēc kara austrumu pusē komunisti visiem turīgajiem.
