Vācu zinātnieki atklāj, ka suņi spēj saprast cilvēka nodomu
No jocīga skatiena līdz dusmīgai rūkoņai - suņi jau sen ir radījuši iespaidu, ka saprot savu saimnieku labāk, nekā šķiet, taču tagad pētnieki ir atraduši jaunas liecības par suņu spēju noteikt, vai cilvēka rīcība ir apzināta vai tomēr nejauša.
Lai gan prāta teorija – spēja saprast, ka citiem arī ir domas un prāts, un ka katrs cilvēks domā par ko citu – bieži vien tiek uzskatīta par unikāli cilvēcisku, pētījums liecina, ka vismaz daži tās elementi var būt attiecināmi arī uz suņiem.
“Mūsu pētījumi sniedz svarīgus pierādījumus, ka suņiem var būt vismaz viens prāta teorijas aspekts – spēja atpazīt nodomu,” raksta Maksa Planka Cilvēces vēstures zinātnes institūtā Vācijā veiktā pētījuma autori, atzīmējot, ka šādas spējas piemīt arī šimpanzēm, Āfrikas pelēkajiem papagaiļiem un zirgiem.
Iepriekš veikti pētījumi liecina, ka suņi spēj izsekot cilvēku rīcību, lai izlemtu, kad sākt ēst ēdienu vai reaģēt uz žestiem. Turklāt daudzi suņi paliek satraukti par noteiktiem mājieniem, kas var norādīt uz gaidāmo rīcību, piemēram, suņa pavadas paņemšana rokās.
Lai pārbaudītu teoriju, pētnieki caur spraugu mākslīgi izveidotā starpsienā suņiem deva gardumus trīs dažādos veidos.
Vienā no veidiem sunim caur spraugu tika dots gardums, taču tas “nejauši” tika nomests zemē un skaļi pateikts “ups!”, nākamajā reizē sunim tika dots gardums, taču sprauga bija bloķēta. Trešajā veidā sunim tika dots gardums, taču, pirms suns paspēja gardumu saņemt, eksperimenta veicējs to pierāva pie sevis un ļauni iesmējās.
“Šī eksperimenta ideja ir tāda, ka visos trijos gadījumos suns kaut kāda iemesla dēļ gardumu nesaņem,” sacīja pētījuma līdzautore Juliāna Brauere, piebilstot, ka galvenā atšķirība ir tajā, vai kāruma došana tiek pārtraukta tīši vai nejauši.
Rezultāti, kas iegūti, analizējot 51 suņa videoierakstus, liecina, ka suņi pirms pieiešanas pie starpsienas, lai saņemtu kārumu, ilgāk gaidīja trešajā gadījumā, kad tas pēkšņi tika atrauts. Daudzos gadījumos suņi arī beidza luncināt asti, apsēdās vai apgūlās.
Autori secināja, ka suņi skaidri parādīja atšķirīgu uzvedību dažādos apstākļos. “Tas liecina, ka suņi tiešām atšķir tīšas darbības no netīšām,” autori raksta pētījumā.
Tomēr viņi atzīmē, ka nepieciešams veikt turpmākus pētījumus, kas rastu atbildi uz to, vai suņi nav iepriekš iemācījušies netuvoties pārtikai, kas no tiem tiek atrauta, vai arī tie ir reaģējuši uz dažādiem eksperimenta veicēja izsaucieniem.
