Eiropas Parlamenta deputāts uzskata, ka NATO valstīm jāvēršas pret Baltkrieviju
foto: AP/Scanpix
Migranti atpūšas jaunuzceltajā bēgļu nometnē Rudņinkai militārajā mācību laukumā, aptuveni 38 km uz dienvidiem no Viļņas, Lietuvas.
Pasaulē

Eiropas Parlamenta deputāts uzskata, ka NATO valstīm jāvēršas pret Baltkrieviju

Jauns.lv

Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terras uzskata, ka NATO būtu jāiesaista cīņā ar Lietuvas migrantu krīzi.

Eiropas Parlamenta deputāts uzskata, ka NATO valst...

Pēc Terras domām, NATO dibināšanas līguma 4. panta realizēšana spētu palīdzēt Lietuvai tikt galā ar pašreizējo migrantu krīzi un šāds priekšlikums noteikti būtu jāatbalsta arī Igaunijai. “Lietuvas pierobežā notiek hibrīdkarš. Tas ir konsekvents uzbrukums, ar kura palīdzību spiediens uz Lietuvas valsti pakāpeniski pieaug līdz ar katru bēgli, ko Baltkrievija ir uzņēmusi no Tuvajiem Austrumiem un izsūtījusi pāri robežai,” vēsta Terras portālam BNS.

Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas

Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.

NATO līguma 4. pants nosaka, ka Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Riho Terras uzskata, ka palīdzība Lietuvai kalpotu arī kā atturošs līdzeklis gan Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko, gan Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam. “NATO dalībniekiem paliekot vienotiem un izmantojot Alianses pantus, lai sasniegtu savu mērķi kopīgiem spēkiem un pienācīgi aizstāvētu savas dalībvalstis, oportūnistisko diktatoru acīs uzticamība palielinātos,” sacīja Terras.

Tagad ikdienu Lietuvas robežsardze notver pāris desmitus nelegālos imigrantus, kuri Eiropas Savienībā vēlas nokļūt no Baltkrievijas puses.

Lietuvas robežsargi cīnās ar imigrantu un kontrabandas plūdiem no Baltkrievijas

Šī gada pirmajos mēnešos Baltkrievijas – Lietuvas robežu šķērsojuši divreiz vairāk nelegālo migrantu nekā visā pagājušajā gadā kopumā. Sevišķi to ...

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvidas Anušauskas uzskata, ka pašlaik nav nepieciešams aktivizēt šo pantu, jo konsultācijas ar sabiedrotajiem notiek regulāri. Šobrīd Lietuva migrantus neuzskata par hibrīduzbrukumu un vērstos pēc NATO palīdzības tikai tad, ja notiktu militārs uzbrukums.

NATO 4. pantu vairākkārt ir izmantojusi Turcija – 2003. gadā Irākas kara laikā, 2012. gada jūnijā pēc Turcijas militārās lidmašīnas notriekšanas, tā paša gada oktobrī pēc Sīrijas uzbrukumiem Turcijai un 2020. gadā pēc pieaugošās spriedzes, ko radīja Sīrijas ofensīva. Latvija, Lietuva un Polija 2014. gada martā sasauca 4. panta sanāksmi, reaģējot uz karadarbību Krimā.