foto: Lietuvas robežsardze
Bruņoti bandīti, masu nemieri, ārkārtas humānā palīdzība: karstās ziņas no Lietuvas-Baltkrievijas robežas
Ziņas no Lietuvas-Baltkrievijas robežas pēdējā laikā atgādinās frontes ziņojumus no karalauka (attēlā – kārtējie 21. jūlijā aizturētie nelegālie bēgļi).
Pasaulē
2021. gada 23. jūlijs, 05:12

Bruņoti bandīti, masu nemieri, ārkārtas humānā palīdzība: karstās ziņas no Lietuvas-Baltkrievijas robežas

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Ignalina gatavojas masu nemieriem, Polija Lietuvai piešķir humāno palīdzību, Baltkrievijas diktators Lietuvu biedē ar bruņotiem migrantu bandītiem. Ziņas no Lietuvas-Baltkrievijas robežas pēdējās dienās atgādina karsta karalauka frontes ziņojumus! Spriedze aug ne pa dienām, bet nu jau pa stundām. Ne tikai Baltkrievijas kaimiņvalstis, bet visa Eiropas Savienība norūpējusies par bēgļu plūsmu pāri baltkrievu robežai.

Baltkrievijas režīms nolēmis „piebeigt” Lietuvu ar bēgļu plūdiem no Tuvajiem Austrumiem. Ikdienu Minskas lidostā piezemējas lidmašīnas ar simtiem „tūristu” no Irākas, kuri it nebūt nekāro iepazīties ar sumbriem Belovežas gāršā vai doties uz Marka Šagāla dzimto Vitebsku, bet gan, pārskrienot robežu ar Lietuvu, laimīgas dzīves patvērumu rast Eiropas Savienībā. Satraucošajiem vēstījumiem no Lietuvas pat grūti izsekot līdzi. Jauns.lv apkopoja karstākos vēstījumus.

Ignalinā gatavojas nemieriem

Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas

Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.

gallery icon
26

Baltkrievijas pierobežā esošās Lietuvas pilsētas Ignalinas mērs Justs Rasikas mūsu dienvidu kaimiņvalsts telekompānijas LNK raidījumā „Labvakar, Lietuva” pastāstīja par pirmajiem konfliktiem nelegālo migrantu nometnē un atzina, ka viņam nācies piekāpties bēgļu prasību priekšā. Kamēr to skaits vēl bija 28, vēl kaut kā varēja tikt galā, bet nu jau pilsētai iedalītā „kvota” pārsniedz pussimtu, un sākušās pirmās problēmas.

„Otrdien mums bija pirmā „karstā” diena. Sākās konflikti. Pirmais stāsts saistās ar to, ka ar Covid-19 saslimusī bēgļu meitene atteicās atgriezties nometnē viņai paredzētajās telpās. Izcēlās konflikts un pagāja ilgs laiks līdz to atrisināja,” pastāstīja Ignalinas mērs. Beigu galos inficēto meiteni vajadzēja izmitināt citviet, jo arī viņas likteņbiedri nevēlējas viņu redzēt Ignalinā.

Pēc tam nelegālie bēgļi pieteica bada streiku: „Viņi atteicās ēst, pieprasot atdot izņemtos mobilos tālruņus. Šādi pieprasījumi kļuva arvien vairāk un agresīvāki, un tas mūs ļoti satrauc.

Mēs uzstādījām papildu žogus, lai paplašinātu nometnes pagalmu pastaigām, mēs izpildām viņu prasības. Drošības dienests mums piešķīra četrus apsargus. Bet vai četri var pretoties 50?”

Rasikas uzskaita piekāpšanās migrantu priekšā: viņiem tika atgriezti daži mobilie tālruņi, nodrošināta lielāka iespēja pastaigām, no nometnes „deportēta” ar Covid-19 inficēta meitene. Vienlaikus nometnē notiek ķīviņi starp dažādu reliģiju pārstāvjiem. Piemēram, musulmaņu sievietes atsakās atrasties vienā telpā ar vīriešiem

Rasikas brīdina - ja migrantu nometnē sāksies nekārtības, tad četri apsargi neko neiespēs pret viņu vairākumu. Spriedze nometnē sakaitēta tiktāl, ka kuru katru brīdi var tikt piešķilts sērkociņš pie benzīna mucas, situāciju rezumē Ignalinas mērs un piebilst, ka drīz var aptrūkties naudas migrantu ēdināšanai.

„Ja valdība nepalielinās izmaksas ēdināšanai, kas vienai personai ir 5,85 eiro (ar PVN) dienā, nebūs iespējams atrast pakalpojumu sniedzējus, kas bēgļus nodrošinās ar pārtiku. Mēs vēlētos, lai pakalpojums būtu lētāks, taču mēs nevēlamies nemierus,” teica Rasikas un piebilda – ja netiks piešķirti papildus līdzekļi bēgļu izmitināšanai un nodrošināšanai, tad problēmu bez nemieriem nebūs iespējams atrisināt.

Draud ar bruņotiem bandītiem

foto: Vida Press
Baltkrievijas diktators Lietuvai piedraudējis, ka tā drīzumā var sagaidīt bruņotu radikālo musulmaņu uzbrakumu.

Savukārt Aleksandrs Lukašenko Lietuvu brīdinājis, ka to drīzumā varētu pārpludināt ar ieročiem bruņoti bēgļi, kuri ieradīsies no Baltkrievijas puses. Jauns.lv jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktators kritizējis Lietuvas robežsardzi attieksmē pret bēgļiem:

“Atņēma viņiem pases, saplēsa viņu priekšā un samīdīja. Bruņoti robežsargi atveda viņus uz Baltkrievijas-Lietuvas robežu, nolika kā tādi fašisti šos 26 cilvēkus un dzina uz priekšu, šaujot virs galvām. Daudzi bija piekauti, daļa šobrīd atrodas slimnīcā. Starp cietušajiem ir arī sieviete stāvoklī. Viņa kaut kādus draudus rada Lietuvai vai Eiropas Savienībai? Nē! Viņa bēg no kara Tuvajos Austrumos.” Jāpiebilst, ka Baltkrievijas oficiālās varas kontrolētajos medijos jau kādu laiku cirkulē stāsti, kuros apgalvots, ka Lietuvā migrantus pakļauj spīdzināšanai un pārkāpj viņu cilvēktiesības.

Savā uzrunā  Baltkrievijas valdībai Lukašenko arī salīdzināja Lietuvas robežsargus ar nacistiem un, runājot par lietuviešiem kopumā, piebilda: “Viņi vienmēr tādi ir bijuši! Kamēr baltkrievi ir svēti cilvēki, karojuši vien tad, kad sava zeme jāaizstāv.”

Tai pašā laikā Lukašenko arī piebildis: „Jau tagad cilvēki šeit (uz Lietuvu) steidzas ar ieročiem. Viņiem viens jautājums: „Kāpēc viņi savainoja grūtnieci?” Tie ir radikālie musulmaņi, un tas ir tikai sākums. Tad bruņoti cilvēki dosies tur, lai aizsargātu šādus aizskartos. Ziniet, kas tur notiks!”

Šos Baltkrievijas „batjkas” izteikumus var traktēt ne tikai kā draudus, bet arī kā šantāžu, jo Lukašenko nesen izteicies, ka Baltkrievija var palīdzēt Lietuvai atrisināt bēgļu krīzi, bet ne jau „par velti”. Tikmēr Lietuva kategoriski noliedz, ka tā būtu spīdzinājusi vai šāvusi uz bēgļiem.

Polija Lietuvai sniedz steidzamu humāno palīdzību

foto: Polijas vēstniecība Lietuvā
Ceturtdien Polijas vēstniecība Lietuvā lietuviešiem nodeva humānās palīdzības kravu 162 eiro vērtībā, lai tai palīdzētu risināt bēgļu krīzes problēmu.

Tikmēr ne tikai ES centrālās struktūras, bet arī atsevišķas valstis Lietuvai sniedz palīdzību, lai tā pēc iespējas nesāpīgāk spētu pārvarēt bēgļu krīzi

Ceturtdien, 22. jūlijā, Polijas vēstniecības Viļņā pārstāvji Lietuvai nodeva humāno palīdzību. Vēstniecība informē, ka Polijas Stratēģisko rezervju aģentūra Lietuvai bēgļu izmitināšanai piešķīrusi palīdzību aptuveni 162 000 eiro vērtībā – teltis, gultas, segas un elektroģeneratorus.

„Poliju un Lietuvu saista ne tikai ļoti labas attiecības, bet arī līdzīgi izaicinājumi, kurus bez kaimiņu palīdzības un solidaritātes nebūtu bijis iespējams pārvarēt,” teikts vēstniecības paziņojumā.

29 reizes vairāk bēgļu

Pašreiz ik dienu Baltkrievijas-Lietuvas robežu šķērso vismaz 100 bēgļu, vairums no Irākas. Piemēram, trešdien, 21. jūlijā, Lietuvas robežsardze aizturēja 110 nelegālos migrantus, no kuriem 92 bija irākieši (viņi uzrādīja Irākas pases vai paši teicās esam no Irākas).

Lietuvas robežsargi uz Baltkrievijas robežas aiztur bēgļus no Tuvajiem Austrumiem:

Kopumā Lietuvas robežsargi uz Baltkrievijas robežas ir aizturējušas vairāk 2338 migrantus, kas ir 29 reizes vairāk nekā pirms gada. Lielākā daļa no viņiem ir no Tuvo Austrumu valstīm un Āfrikas.

Lietuvas Robežsardze ziņo, ka vairāk nekā puse no viņiem – 1307 ir irākieši. 184 nelegālo bēgļu sakās esam no Kongo, 123 – no Kamerūnas, 78 – no Gvinejas, 74 – no Irānas, 72 – no Afganistānas, 71 – no Krievijas, bet 69 no Sīrijas. Jūlijā robežsargi jau aizturējuši 1567 migrantus, jūnijā to skaits bija 473, maijā - 77, aprīlī – 70, bet martā pavisam niecīgs - astoņi.

Dažu migrantu pilsonība vēl nav noteikta, jo lielākajai daļai no viņiem nav dokumentu. Pārsvarā viņi visi caur Lietuvu cenšas nokļūt uz Rietumeiropas valstīm. Sakarā ar pieaugošo migrantu plūsmu no Baltkrievijas Lietuvas valdība pagājušajā piektdienā paziņoja par ārkārtas situāciju valsts mērogā.