Katarā atsākas Afganistānas valdības un talibu miera sarunas
Kataras galvaspilsētā Dohā sestdien atsākušās Afganistānas valdības un talibu nemiernieku miera sarunas, vienlaikus pašā Afganistānā kaujas naidīgo pušu starpā nerimst.
Afganistānas valdības delegāciju vada Nacionālā izlīguma augstākās padomes priekšsēdētājs Abdulla Abdulla, bet talibu delegāciju - kustības līdera vietnieks mulla Abdulgani Baradars.
Abu pušu vecākie sarunvedēji aicināja uz elastību un savaldību, kā arī mudināja raudzīties tālāk par šaurām interesēm.
Kaut arī sanāksme netiek translēta, abas sarunu puses ar oficiālo kanālu starpniecību izplatījušas ievadrunu tekstus.
Talibu delegācijas vadītājs Baradars norādīja, ka valstij nepieciešama "spēcīga, centralizēta un neatkarīga islamiskā sistēma".
"Mums ir vajadzīga sistēma mūsu reliģijas, nacionālā lepnuma un interešu gaismā. Domas, ko pauž cilvēki no ārpuses, pagātnē nav mums nesušas labumu, arī nākotnē tās labumu mums nenesīs, sacīja Baradars.
Ievadrunā valdības delegācijas vadītājs uzsvēra, ka Afganistānas tauta cieš pieaugošās vardarbības rezultātā.
"Nav iespējams ticēt militāram risinājumam vai uzsvērt uzvaru spēka un vardarbības ceļā," sacīja Abdulla.
"Tas vienīgi rada kara turpināšanu atšķirīgās formās un struktūrās," viņš piebilda.
Sagaidāms, ka sarunās tiks runāts par tādiem pamatjautājumiem kā pārejas valdības izveidošana, cietumnieku atbrīvošana, konstitūcija un pamiers.
Afganistānas pušu sarunu process sākās Dohā pērn 12.septembrī, bet līdz šim Kabula un talibi nebija ķērušies pie būtiskām sarunām, ieslīgstot sagatavošanas darbos.
Pēdējā laikā centienus reanimēt miera procesu īstenojusi Irāna, pulcējot pie sevis Afganistānas politiķu un talibu delegācijas.
Pēdējo mēnešu laikā drošības situācija Afganistānā ievērojami pasliktinājusies.
Kopš maija sākuma, kad tika uzsākts ārvalstu karaspēka izvešanas pēdējais posms, talibu nemiernieki ieņēmuši ceturto daļu Afganistānas rajonu un iekļuvuši arī vairāku provinču galvaspilsētās.
Vairākās provincēs neregulārie bruņotie formējumi šobrīd sniedz atbalstu drošības spēkiem, un novērotāji bažījas, ka valsts var ieslīgt vēl vienā pilsoņkarā.