Vācijas pētnieki brīdina, ka karstuma viļņi kļūst intensīvāki un biežāki
Vācijā karstuma viļņi notiek arvien biežāk un kļūst intensīvāki, brīdinājuši Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta (PIK) pētnieki, norādot, ka šīs izmaiņas liecina par pastāvīgām klimata pārmaiņām.
"Laikapstākļu sistēmas, kas mēdza dot mums paciešamas vasaras temperatūras vai ilgotās lietusgāzes, mainās. Un mēs pamanām to, palielinoties karstuma viļņu intensitātei un ilgumam un lietainajām dienām," laikrakstam "Rheinische Post" skaidroja PIK zinātnieks Pēters Hofmans.
Ja Vācijā kādreiz vasarās bija vidēji viens karstuma vilnis, kas ilga četras dienas, tad tagad vidēji ir divi karstuma viļņi, kas katrs ilgst četras dienas, un ekstrēmās vasarās, tādās kā 2018.gadā un 2019.gadā, pat trīs vai vairāk, norādīja Hofmans.
Eiropu pārņēmis spēcīgs karstuma vilnis
Viņš prognozēja, ka šāda attīstība, visticamāk, turpināsies arī nākamajās desmitgadēs, bet to iespējams ierobežot ilgtermiņā ar tālejošiem klimata aizsardzības pasākumiem.
Klimata aktīviste Luīza Noibauera aicināja politiķus rīkoties drosmīgi cīņā ar klimata pārmaiņām.
"Cilvēki un pilsētas nav veidotas šīm klimata katastrofām," "Rheinische Post" sacīja Noibauera, kura ir kustības "Piektdienas nākotnei" Vācijas atzara līdere.
Cilvēki Eiropā glābjas no karstuma
Trīs mēnešus pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām būtu pareizais laiks, lai parādītu, ka jūs esat gatavi ķerties pie šīs krīzes risināšanas, sacīja Noibauera.
Eksperti piekrīt, ka līdz 2030.gadam pasaulē jāizdara daudz vairāk, lai ierobežotu globālo sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija, par ko gandrīz 200 valstis vienojās 2015.gadā konferencē Parīzē.
Zeme jau ir sasilusi par gandrīz 1,2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.
