Zviedrijas premjers Levēns paziņo par demisiju
Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns, kas pagājušajā nedēļā neizturēja parlamenta uzticības balsojumu, pirmdien paziņojis par savu atkāpšanos un lūdzis parlamenta spīkeru veidot jaunu valdību.
Kā ziņots, 21.jūnijā notikušajā uzticības balsojumā no 349 parlamenta deputātiem par neuzticības izteikšanu Levēnam balsoja 181.
Pēc balsojuma Levēnam līdz pirmdienas pusnaktij bija jāizšķiras, vai atkāpties un uzticēt parlamenta spīkeram atrast jaunu premjerministra amata kandidātu, vai arī izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Levēns šodien paziņoja, ka pirmstermiņa vēlēšanas nebūtu labākā izvēle Zviedrijai, norādot uz pandēmiju, kas joprojām plosās, un faktu, ka nākamās regulārās parlamenta vēlēšanas paredzētas jau nākamajā gadā. Tādēļ viņš nolēmis uzticēt parlamenta spīkeram atrast jaunu premjerministra amata kandidātu.
63 gadus vecais Levēns - bijušais metinātājs un arodbiedrības līderis - aizveda Zviedrijas kreisos atpakaļ varas pozīcijās 2014.gadā un noturējās pie varas, pavirzot savu partiju tuvāk centram pēc vēlēšanām 2018.gadā.
Taču pagājušajā nedēļā Levēns zaudēja galēji kreiso atbalstu un kļuva par pirmo Zviedrija premjeru, kuram parlaments izteicis neuzticību. Levēna valdībai letāls izrādījās jautājums par īres cenu griestiem jaunuzceltajos dzīvojamajos namos.
Pirmie par uzticības balsojumu ierosināšanu pagājušajā nedēļā brīdināja galēji kreisie, kas līdz šim nodrošināja parlamentāro atbalstu sociāldemokrātu un zaļo veidotajai mazākuma valdībai.
Kreisā partija pieprasīja Levēnam atmest ieceri par atteikšanos no īres griestiem jaunuzceltajos dzīvojamajos namos.
Taču galu galā uzticības balsojumu ceturtdien pieprasīja opozīcijā esošā galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti (SD).
Lai gan centriski labējā opozīcija īres griestu jautājumā valdību atbalstīja, konservatīvā Moderātu partija un kristīgie demokrāti arī nekavējās paust savu atbalstu uzticības balsojumam, tādējādi nodrošinot Levēna gāšanai nepieciešamo vairākumu.
Kritiķi valdības gāzējus nodēvējuši par "nesvēto savienību", kurā apvienojušies politiskā spektra pretpoli.
Galēji kreisie, kas parlamentā pārstāvēti ar 27 deputātiem, uzskata, ka valdības iecere mazināt kontroli pār īres cenām ir pretrunā ar Zviedrijas sociālo modeli un apdraud īrnieku tiesības.
Valdības pēdējie mēģinājumi Kreiso partiju pielabināt tomēr izrādījās neveiksmīgi.
Levēns, paziņojot par demisiju, kritizēja neuzticības izteikšanu viņam, neesot alternatīvai jaunai valdībai.
Levēna valdība turpinās darbu līdz jaunā kabineta izveidošanai.
