Kanādā bijušās katoļu internātskolas teritorijā atrod vairāk nekā 750 bērnu mirstīgās atliekas
Pēc tam, kad Kamlūpsas katoļu internātskolā atrada 251 bērna ķermeni, varasiestādes sāka pārmeklēt arī daudzas citas vecās izglītības iestādes, kurās agrāk mācījās Kanādas iezemieši. Un 73. indiāņu rezervātā Saskačevanā tika uziets šausminošs atradums, vēsta "Unlaid".
Kanādā bijušā internāta teritorijā uziet 751 neatzīmētu kapavietu
Pēc tam, kad Kamlūpsas Katoļu internātskolā atrada 251 bērna ķermeni, varasiestādes sāka pārmeklēt arī daudzas citas vecās izglītības iestādes, kurās ...
Vietējās katoļu internātskolas teritorijā, kas tika slēgta 1997.gadā, tika atrastas 751 cilvēka mirstīgās atliekas. Nav izslēgts, ka starp atklātajiem ir arī pieaugušo ķermeņi, taču zināms, ka lielākā daļa bijuši bērni. Viņi bija apglabāti neapzīmētos kapos, kas uz zemes nekādi neizcēlās.
"Tā nav tikai liela apbedījuma vieta, tā ir noziegumu slēpšanas vieta. Tieši tā mēs to uztveram. Mēs nevaram apstiprināt, ka šeit aprakti tikai bērni. Līdz mums nonākušas baumas, ka cietuši arī pieaugušie, jo par internātskolu atbildīga bija Romas katoļu baznīca," saka indiāņu 73. rezervāta vadītājs Kadmuss Delorme.
Cenšoties asimilēt 150 000 pamatiedzīvotāju nāciju bērnus, Kanādas valdība no 1900. gadu sākuma līdz pat 1970.gadam piespieda apmeklēt šīs katoļu skolas. Tajās tika ievietoti bērni no Kanādas metisu, inuītu, odžibvu un citām ciltīm, lai pārrautu saites ar viņu tautu kultūru.
Tomēr iestādēs valdīja vardarbība. Gan fiziska, gan seksuāla, tāpēc upuri, kuri neizdzīvoja, slepus tika aprakti skolas teritorijā. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm katoļu internātskolās gājuši bojā aptuveni 4 tūkstoši bērnu, bet pēc jaunajiem atradumiem eksperti uzskata, ka šis skaitlis varētu pietuvoties 15 tūkstošiem.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Kanādas pilsētā Kamlūpā bijušā internāta teritorijā, kas savulaik izveidots ar mērķi asimilēt Kanādas iezemiešus Eiropas izcelsmes kanādiešu sabiedrībā, uzietas 215 bērnu mirstīgās atliekas.
Bērnu mirstīgās atliekas uzietas teritorijas izpētes laikā ar ģeoradaru. Saskaņā ar sākotnējiem datiem, internāta administrācija nav atstājusi nevienu ierakstu par šo bērnu nāvi.
Pamattautu lietu ministre Karolīna Beneta atgādināja, ka internāti bija daļa no Kanādas koloniālās politikas: "Tūkstošiem bērnu tika nosūtīti uz šīm skolām un vairs neatgriezās ģimenē."
Pirmās Indiāņu reliģiskās skolas tika nodibinātas 1840. gadā ar mērķi asimilēt Kanādas iezemiešus Eiropas izcelsmes kanādiešu sabiedrībā.
No 1863.līdz 1998.gadam šajos internātos nonāca vairāk nekā 150 tūkstoši bērnu. Audzēkņus izņēma no ģimenes, aizliedza sarunāties dzimtajā valodā un praktizēt savu kultūru. Bērni tika pakļauti vardarbībai, piespiedu darbam. Viņus slikti baroja un ārstēja.
Kamlūpas internāts bija lielākā šāda iestāde valstī. To 1890.gadā atvēra katoļu baznīcas vadībā. 1950.gados internātā bija apmēram 500 audzēkņu. 1969.gadā internāta vadību pārņēma valsts, kas tur izveidoja studentu kopmītnes.
Tagad tiesu eksperti un arhīva speciālisti cenšas noskaidrot, kad un kāpēc bērni miruši. Hārvijs Maklauds, kurš mācījās internātā no 1966.līdz 1968.gadam atzina, ka ir satriekts par bērnu mirstīgo atlieku atrašanu šajā teritorijā: "Dažreiz cilvēki neatgriezās internātā. Mēs bijām laimīgi par viņiem. Mēs domājām, ka viņi ir aizbēguši, nezinot, kas ar viņiem noticis."
1978.gadā internāts tika slēgts. Tagad internāta ēkā atrodas muzejs. Iepriekš Kanādas valstij bija informācija par 51 audzēkņa nāvi laikā no 1914. līdz 1963.gadam.
Tika uzskatīts, ka internātu darbības laikā gāja bojā ne mazāk kā trīs tūkstoši audzēkņu. Izskanēja runas par slepeniem brāļu kapiem internātos.
2008.gadā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pauda oficiālu atvainošanos par piespiedu pamatiedzīvotāju asimilācijas politiku, bet 2015.gadā Kanādas valsts atzina to par "kultūras genocīdu".
Džastins Trudo paziņoja, ka ziņa par masu kapiem "salauza viņa sirdi". Viņš to nosauca par "sāpīgu atgādinājumu par drūmo un apkaunojošo Kanādas vēstures daļu".
