Neaizsargātās pasažieru lidmašīnas. Traģiskais “Kaleva” reiss
Incidents ar pasažieru lidmašīnas nosēdināšanu Minskā parādīja – izmantojot armijai pieejamo bruņojumu, gaisa transports ir kļuvis visai ievainojams. Protams, nevar zināt, vai Baltkrievijas iznīcinātājs nepakļaušanās gadījumā būtu šo lidmašīnu notriecis, taču gadījumi, kad pasažieru lidmašīnas cieš no armijnieku uzbrukumiem, nemaz nav tik reti.
Īpaši ar to ir izcēlusies Krievija, un arī pasaulē pirmais miera laikā notriektais pasažieru lidaparāts ir uz šīs valsts armijnieku rēķina.
Traģiskais “Kaleva” lidojums
Plašu rezonansi pasaulē izraisījušais “Malaysia Airlines” notriekšanas gadījums virs Ukrainas teritorijas ar 283 pasažieriem uz borta, kas notika 2014. gada 17. jūlijā virs okupētās Ukrainas teritorijas, nebūt nav vienīgais.
Līdzīgs gadījums notika 1983. gada 1. septembrī PSRS Tālajos Austrumos, kad kara iznīcinātājs notrieca nomaldījušos Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu ar 269 cilvēkiem. Abus šos gadījumus vieno tas, ka Krievija spītīgi ir noliegusi savu vainu šajās traģēdijās.
Tieši tāpat notika arī 1940. gada 14. jūnijā, kad virs Baltijas jūras, pārtrūka sakari ar Somijas pasažieru lidmašīnu “Kaleva”.
Kaut arī nekāda karadarbība Baltijas jūras reģionā tobrīd nenorisinājās, situācija bija visai saspīlēta – PSRS maršals Timošenko armijā jau bija izsludinājis pavēli par faktisku Baltijas valstu okupāciju, kam bija jāsākas pēc trīs dienām. Pie visu trīs Baltijas valstu robežām jau bija sakoncentrēts ievērojams karaspēks. Aptuveni divos pēcpusdienā no Tallinas lidostas pacēlās “Junkers” tipa pasažieru lidmašīna ar diviem apkalpes locekļiem un septiņiem pasažieriem. Viņu vidū bija divi Francijas vēstniecības darbinieki, kā arī viens Amerikas Savienoto Valstu diplomāts, un lidmašīnā atradās arī svarīga diplomātiskā krava.
Divpadsmit minūtes pēc pacelšanās radiosakari ar lidmašīnu pēkšņi pazuda, bet vēl pēc brīža Stokholmas lidosta saņēma informāciju, ka Santahaminas salas tuvumā, Somu jūras līcī, ūdenī iegāzusies degoša lidmašīna.
Interesanti, ka toreiz, pasaules kontekstā šī traģēdija palika faktiski nepamanīta, jo bija cita liela problēma - tieši tajā dienā Ādolfs Hitlers savas armijas priekšgalā iemaršēja Parīzē.
Slēpa, kā varēja
Apmēram desmit kilometru no notikuma vietas tobrīd atradās Padomju kara flotes zemūdene, kuras komandieris Grigorijs Goldbergs saņēma pavēli doties apskatīt, kāda lidmašīna ir notriekta.
Ierodoties katastrofas vietā, zemūdenes apkalpe tur konstatējusi lielu daudzumu atlūzu, kā arī trīs igauņu zvejnieku laivas. Saņēmuši komandu savākt no ūdens iespējami visas atlūzas, kas liecināja par lidmašīnas bojāeju, krievu jūrnieki pārbaudīja arī igauņu laivas un savākuši visu, ko viņi bija paspējuši izvilkt no ūdens.
Tiesa gan, šo to zvejniekiem izdevās paslēpt, un pēc atgriešanās krastā Tallinas policijā nonāca gan dokumenti, gan bojā gājušo personīgās mantas. Savukārt Somija uz lidmašīnas nokrišanas vietu nosūtīja savu iznīcinātāju, kura pilots apliecināja, ka redzējis tur padomju zemūdeni. Tās apkalpe pat pavērsusi pret viņu zenītložmetēju, tādējādi piespiežot doties prom.
No zemūdenes komandiera Goldberga ziņojuma izriet, ka no ūdens izcelti arī saiņi ar diplomātisko pastu, kopumā ap 100 kilogramiem – tajos bijuši dokumenti un visai ievērojama skaidras naudas summa. Krava steidzīgi nogādāta uz sargkuģa “Sneg”, bet tas, savukārt, dokumentus nogādājis Baltijas flotes štābā Kronštatē.
Savukārt zemūdene palika uz vietas, līdz netika savākti visi priekšmeti, kas liecināja par lidaparāta avāriju, kā arī izcēla no jūras arī tās nogrimušo korpusu. Agresoram uzreiz bija skaidrs, ka notriekta civilā lidmašīna, un no pirmā brīža jebkāda Krievijas vaina šajā incidentā tika noliegta. Tas gan netraucēja jau pēc divām dienām Krievijas iznīcinātājam ar ložmetēju apšaudīt tieši tādu pašu Igaunijas aviokompānijas pasažieru lidmašīnu, taču, par laimi, vēl viena traģēdija nenotika.
2008. gadā, pēc Igaunijas tā laika aizsardzības ministra Jāka Aavikso lūguma, amerikāņu zemūdens darbu speciālisti pārbaudīja jūras dibenu avārijas vietā, taču neatrada tur pilnīgi neko.
Tas apstiprina, ka PSRS bruņotie spēki bija izdarījuši visu, lai nepaliktu nekādu pēdu, jo pēc kara laika likumiem šādas darbības būtu atzīstamas par marodierismu.
Tomēr astoņdesmito gadu beigu juku laikā Krievijā iznāca aviācijas ģenerālleitnanta Pjotra Hohlova grāmata “Virs trijām jūrām”, kurā viņš visos sīkumos apraksta lidmašīnas notriekšanas gadījumu.
Ģenerālis nav bijis līdz galam patiess
Pēc grāmatā aprakstītā, 14. jūnijā gaisā patrulējuši divi Baltijas jūras karaflotes ātrgaitas bumbvedēji DB – 3Z, kuri pamanījuši lidmašīnu bez jebkādām pazīšanās zīmēm.
Vecākais virsnieks Šio Bidzinašvili nokomandējis sākt pārtveršanu, un abi lidaparāti pielidojuši pasažieru lidmašīnai 50 metru attālumā. Padomju lidotāji ar žestiem likuši noprast pilotam, ka viņam ir jāgriežas atpakaļ, taču viņš neesot pakļāvies. Viens no bumbvedējiem ir izšāvis no ložmetēja brīdinājuma kārtu gar lidmašīnas priekšgalu, taču arī tas neko nav mainījis.
Vēl vairāk, krievu lidotāji savos ziņojumos ir apgalvojuši, ka lidmašīnas pasažieri esot mēdījušies, rādījuši dūres un draudējuši viņiem ar revolveriem.
Tad arī nolemts lidmašīnu notriekt, atklāta uguns no ložmetēja tiešā tēmējumā, un lidmašīna iegāzusies jūrā.
Protams, ka versija par draudēšanu ar revolveriem izskatās ļoti maz ticama, jo, kurš gan normāls cilvēks ko tādu šādā situācijā darītu. Nekādu kritiku neiztur arī stāsts, ka notriektā lidmašīna ir bijusi bez pazīšanās zīmēm.
Fotogrāfijā, kas uzņemta tieši pirms izlidošanas traģiskajā reisā, ir ļoti labi redzams, ka uz lidmašīnas spārniem un korpusa ir lidaparāta reģistrācijas numurs OH – ALL, bet uz tā astes ir skaidri saskatāms Somijas karogs. Arī katastrofas vietā pabijušie igauņu zvejnieki ir liecinājuši, ka pirmais, ko viņi ir pamanījuši, ir bijis Somijas karogs uz grimstošās lidmašīnas astes.
PSRS tā arī nekad oficiāli savu vainu šajā incidentā nav atzinusi. Neraugoties uz ģenerāļa Hohlova grāmatā minētajiem faktiem un vēsturnieku atrastajiem dokumentiem, to nav izdarījusi arī PSRS tiesību pārņēmēja Krievija.
Tikmēr tagad ir izrādījies, ka PSRS bruņotie spēki Padomju varas gados ir notriekuši ne tikai vairākus ārvalstu pasažieru lidaparātus. Armijnieku kļūdu dēļ iekšzemes teritorijā cietušas arī teju vai desmit pašu valsts pasažieru lidmašīnas. Padomju laikā gan šī informācija bija īpaši slepena.
