Sabrucis Taivānas Covid-19 brīnumstāsts. Kas nogāja greizi, un kāpēc vīruss guva virsroku pār efektīvo sistēmu?

Šī nelielā sala, kas vairākkārt pasaules medijos dēvēta par Covid-19 pandēmijas brīnumstāstu, nu spiesta ieviest stingrus ierobežojumus un cīnīties ar infekcijas izplatību valstī.

Daudzi jautā - kas tad nogāja greizi? Un viens no minējumiem ir lēnais vakcinācijas temps, vēstī Āzijas mediji. Vēl 9. maijā valstī bija reģistrēts viens Covid-19 gadījums, kas bija ievests no ārvalstīm, taču tālāk tas netika, jo sasirgušais uzturējās karantīnā, bet piecas dienas vēlāk vietējo gadījumu skaits sasniedza 29, savukārt 17. maijā - jau 333 gadījumus, 23. maijā - 460 gadījumus.

Lai arī šie skaitļi aizvien ir zemi, salīdzinot ar citu valstu rādītājiem, tomēr fakts, ka tie tika konstatēti daudzās valsts pilsētās, radīja amatpersonu bažas.

Covid-19 pirmā viļņa laikā Taivānas vienas diennakts atklāto gadījumu maksimums bija 27 pozitīvi testi. Teju visi gadījumi bija ievesti no ārvalstīm un veiksmīgi izolēti, pārcērtot infekcijas izplatības ķēdi tās saknē, taču šobrīd notiek kaut kas pavisam pretējs – infekcija arvien vairāk izplatās iedzīvotāju vidū.

Šobrīd Taivānas amatpersonas ieviesušas trešā līmeņa gatavības pakāpi, liekot cilvēkiem valkāt maskas, izejot ārpus mājas; ierobežojot pulcēšanos līdz pieciem cilvēkiem iekštelpās un desmit cilvēkiem ārā. Tāpat uz laiku ir ierobežota ārvalstnieku un tranzīta ceļotāju iebraukšana valstī, kā arī ieviesti ierobežojumi sporta, izklaides un atpūtas pasākumu jomā.

Ja nāksies ieviest ceturto, augstāko gatavības pakāpi, valstī varētu tikt ieviests arī lokdauns.

Kas notika?

Līdz šim Taivāna ļoti sekmīgi izolēja vīrusu un nepieļāva tā izplatību iedzīvotāju vidū, spējot visu šo laiku noturēt uz roku pirkstiem saskaitāmus jaunus gadījumus vienas diennakts laikā. To izdevās īstenot efektīvas sistēmas dēļ, piemēram, ieceļotājiem tika nodrošināta valdības viesnīca, kur pārlaist karantīnu un pārslimot infekciju, ja iebraukušais izrādījās Covid-19 pozitīvs.

Tāpat sistēmas efektivitātes noturēšanai lielā mērā palīdzēja dažādas digitālās tehnoloģijas, kā arī plaši izplatīta masku valkāšana publiskās vietās, lai gan infekcijas valstī tikpat kā nebija.

Iespējams, šie panākumi novērsa valdības uzmanību no prioritātēm, piemēram, uzturēt masu testēšanu, lai laikus pamanītu, ka vīruss ir izsprucis no viņu nagiem.

Panākumi cīņā ar vīrusu arī nemudināja iedzīvotājus steigties vakcinēties pret jauno koronavīrusu - līdz brīdim, kad sākās šis uzliesmojums, sapotēts bija viens procents iedzīvotāju.

Taivānas valdība arī ļoti ātri pandēmijas sākumā investēja vietējās vakcīnas izstrādē, kas vēl aizvien nav līdz galam noslēgusies. Tas, iespējams, noveda pie tā, ka atbildīgās amatpersonas nesteidzās pasūtīt preparātus no citiem ražotājiem un gaidīja, kad būs pašiem sava valcīna.

Pagājušajā nedēļā Taivāna saņēma tikaiotro "AstraZeneca" vakcīnu kravu - 410 400 devu, lai gan valstī ir 23 miljoni iedzīvotāju.

Ārvalstu mediji secina, ka Taivānas piemērs pierāda, cik modrām jābūt citām valstīm, jo vīrusam izdevās izlauzties cauri rūpīgi sargātai karantīnas un izolācijas barjerai, un nevakcinētā sabiedrībā sekas ir acīmredzamas - straujš uzliesmojums ar visām no tā izrietošajām sekām.