Krievija pastiprina spiedienu uz Lietuvu saistībā ar 1991.gada 13.janvāra lietu, ziņo vietējie mediji

Kremlim lojālā Krievijas cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova nosūtījusi Lietuvas Seima kontrolierim Augustīnam Normantam vēstuli, kurā aicinājusi nodrošināt Meļam "kvalitatīvu medicīnisko uzraudzību" un pēc soda izciešanas nodrošināt, lai viņš var netraucēti atgriezties Krievijā.

Kā norāda Lietuvas institūcijas, pats Meļs pie tām ne ar kādām sūdzībām nav vērsies, tikmēr politologi spriež, ka Kremlis šādā veidā cenšas novērst uzmanību no rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.

"Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, viņš cietumā tiek turēts kopā ar astoņiem citiem cilvēkiem. Domāju, ka viņa dzīvībai draud reālas briesmas, ja viņš inficētos ar Covid-19," teikts Normantam adresētajā Moskaļkovas vēstulē.

Lietuvas Seima cilvēktiesību biroja vadītājs Vītauts Valentinavičs portālam apliecinājis, ka šāda vēstule saņemta. Krievijas pilnvarotajai cilvēktiesību jautājumos sniegta informācija, ka pats Meļs nekādas sūdzības nav iesniedzis un ka Lietuvas likumi garantē notiesātajiem tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem.

Meļs, ko Lietuvas tiesa atzinusi par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci par viņa dalību Padomju Savienības agresijā 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma laikā, pašlaik Lietuvā izcieš desmit gadu cietumsodu. Toreizējo traģisko notikumu brīdī viņš atradās vienā no tankiem, kas bija savilkti pie Viļņas televīzijas torņa.

Ieslodzījumā Meļs atrodas kopš 2014.gada, kad atceļā no Lietuvas uz Kaļiņingradas apgabalu tika aizturēts pie robežas. Viļņas apgabaltiesa viņam sākotnēji piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un viņš gatavojās jau šopavasar iznākt no cietuma, taču marta beigās Lietuvas Apelācijas tiesa nolēma pagarināt viņam cietumsodu vēl par trim gadiem.

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 2019.gada 27.martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, kuru skaitā bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Meļs un Genadijs Ivanovs, kas arī ir Krievijas pilsonis, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti. Notiesātajiem šai lietā piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.