Tā jums nav Eiropa! Ekstrēmais tūrisms Krievijā jeb - kāda ir atpūta turienes kūrortos

Atpūta ārzemēs kļuvusi dārgāka, turklāt ļoti daudziem krieviem ir ieteikts vai pat aizliegts izbraukt no valsts, piemēram, policistiem un armijniekiem. Izņēmums ir Baltkrievija un Krievijas armijas okupētās Gruzijas teritorijas – Abhāzija un Dienvidosetija.

Puslukss puscilvēkiem

Piemēram, Krasnodaras novadā kopš pagājušā gada tūristu skaits pieaudzis par trīs procentiem. Jūnijā un jūlijā šeit atvaļinājumu pavadījuši četri miljoni Krievijas atpūtnieku.

Tūristu pieplūdumu steidzas izmantot vietējie uzņēmēji, taču viesu labsajūta viņus īpaši neinteresē. Par „kūrortu frontes zonā” pieredzēto vēsta laikraksts „Novije izvestija”, kas iztaujājis vairākus atpūtniekus [šī avīze ir prokremlisks, varai lojāls izdevums - red. piez.]. 

Īpašo piedāvājumu dēvē par pusluksu, kas “acīmredzot paredzēts puscilvēkiem”, secina Anna Ņečajeva no Tulas, kura pirms dažām nedēļām atgriezās no Kabardinkas ciema Gelendžikā, kas ir kūrorts Melnās jūras krastā Krievijas Kaukāzā.

Tualetes vietā caurums grīdā

“Mēs, protams, sapratām, ka serviss mūsu kūrortos ir sovjetisks, bet izvēles nebija. Gribējās ietaupīt un tomēr atpūsties, Internetā izvēlējāmies pusluksa numuru. Bet pēc tam atbraucām un ieraudzījām apvienoto sanitāro mezglu, kas mūs šokēja. Klozetpoda vietā – caurums flīžu grīdā, bet pie sienas duša. Un dušu izmanto gan, lai noskalotu pēc sevis, gan, lai nomazgātos,” stāsta Ņečajeva.

Tādas „labierīcības” viena kvadrātmetra izmērā uz visu atpūtas namu ar 50 iemītniekiem bijušas trīs. Virtuvē nebija ne trauku, ne karošu, to vajadzēja pašiem ņemt līdzi. Nācās tērēties maltītēm kafejnīcās. “Neko neietaupījām, labāk būtu uz Turciju aizlidojuši – par to pašu naudu,” nopūšas Ņečajeva.

Rezervācija neko negarantē

Rezervācija un apmaksa internetā nav garantija, ka viesis būs laipni gaidīts. Jeļena Pavlova no Voroņežas ar vīru rezervēja viesu namiņu Golubickajas staņicā pie Azovas jūras. Divas nedēļas iepriekš viņi samaksāja, bet, kad ieradās, saimnieks paziņoja, ka izīrējis citiem par dārgāku cenu.

“Atdeva naudu un pamāja ar roku. Bet mums 11 vakarā vajadzēja meklēt jaunu pajumti. Tas nebija tik vienkārši,” atceras Pavlova. Pamanījuši uz kāda auto sludinājumu, laulātie draugi piezvanīja un bez kādas tielēšanās piekrita ņemt luksusa numuru. Lukss šajā gadījumā nozīmē, ka numurā ir tualete un duša.

Pavlovi to īrēja par 3500 rubļiem (53 eiro) diennaktī, bet vēlāk uzzināja, ka kaimiņi par tādu pašu numuru maksā 2500 rubļu (38 eiro). Līdz jūrai bija 800 metru, karstā ūdens nebija, boilers darbojās, kā pagadās, blakus atradās kafejnīca, kas līdz trijiem naktī dārdināja mūziku, neļaujot aizmigt.

Par tādu naudu var dabūt viesnīcu, piemēram, Maljorkā, Spānijā – itin labu numuru ar virtuvi, arī ne pie pašas jūras, toties ar karsto ūdeni un baseinu.

Kauja ar kukaiņiem

Lukinu ģimene no Sanktpēterburgas devās atpūsties uz Melno jūru, Lazarevskas kūrortu, netālu no Sočiem. “Dzīvojām mēs ar sievu un meitu, protams, suņu būdā, jo vairāk naudas nebija. Tā jau būtu nekas, bet pēdējās divas atpūtas dienas, kad valdīja neciešams karstums, mums bija jākaro ar vietējo faunu. Naktī meita pamodās ar kliedzieniem, ka viņai pa seju kaut kas ložņā. Mēs ieslēdzām istabā gaismu un ieraudzījām kaut kādus milzīgus simtkājus vai melnas vaboles,” piedzīvotajā dalās Igors Lukins.

Sieva aizskrējusi pie saimnieces, atgriezusies ar dihlofosu, meita apķērusi tēti un gauži raudājusi, atsakoties atgriezties gultā. Šķita, ka indes pūšamais palīdz, taču, izslēdzot gaismu, posmkāji atgriezās, rāpojot ne tikai pa sienām, bet arī atpūtniekiem. Pēdējās divas dienas Igors negulēja, bet spieda kukaiņus.

Virsnieka sievas izmisums

Kāda Omskas iedzīvotāja, vēloties palikt anonīma, uz savas ādas izbauda Kremļa nolaisto dzelzs priekškaru, kas reizumis viņu noved līdz histērijai. “Vīrs ir armijnieks, un tātad atpūta ārzemēs ir liegta,” saka sieviete.

Viņi Lazarevskā iztērējuši vairāk nekā 1200 eiro un nesaprot, par ko. Garām stiepusies blīvas satiksmes šoseja, kamēr aiziets līdz jūrai, elpotas izplūdes gāzes. Atkritumus izveda reizi trīs vai četrās dienās, tāpēc karstajā saulē no konteineriem virmoja neciešama smaka.

“Cenas vienkārši fantastiskas. Gāzētā limonāde – 200–250 rubļu (3–3,8 eiro), saldējums vidēji 100 rubļu (1,5 eiro),” sūrojas sieviete. Acīmredzot Eiropas kūrortu cenas Krievijai ir par dārgu, sevišķi bez Eiropas servisa.

Tā jums nav Eiropa

Turklāt „nīstajā” Eiropā parasti ar cilvēkiem rēķinās, kamēr Krievijā arī lielākie urrāpatrioti nav pasargāti no turienes saskarsmes kultūras. Jevgeņijs Vasins no Tulas atpūties Sočos un žēlojas, ka gājēju pārejas tur ir tikai vārda pēc: “Bērnu pāris reizes gandrīz notrieca, turklāt viņš gāja divus soļus no manis.”

Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas pirmais viceprezidents Vladimirs Kantorovičs tikai noplāta rokas – Krasnodaras novadā nekāda servisa nav un nebūs. “Nav stimula cīnīties par tūristiem, uzlabot apstākļus. Cilvēki taču piekrīt jebkādiem noteikumiem,” atzīst Kantorovičs.