Igaunijas veselības ministrs: "Solīt atvieglojumus no 12.aprīļa būtu pāragri"
Stingrie ierobežojumi, kas Igaunijā šomēnes tika noteikti, lai iegrožotu jaunā koronavīrusa izplatību, varētu tikt pārskatīti aprīļa beigās vai maija sākumā, pirmdien prognozējis veselības ministrs Tanels Kīks.
Lai gan vienā diennaktī atklāto inficēšanās gadījumu skaits Igaunijā stabilizējies un Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) nokrities zem 1, kas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē mazāk nekā 100 citus cilvēkus, tomēr pašlaik būtu pāragri teikt, ka ierobežojumi, kas sākotnēji tika ieviesti uz vienu mēnesi - no 11.marta līdz 11.aprīlim, jau nākamajā dienā pēc tam tiks atcelti, viņš norādījis.
Kā uzskata Kīks, pret ierobežojumu atcelšanu valdībai jāizturas vēl piesardzīgāk nekā pret to noteikšanu, lai panāktais uzlabojums drīz vien atkal nepavērstos pretējā virzienā, kā to rāda citu valstu pieredze.
Pēc ministra teiktā, būs jāņem vērā gan inficēšanās līmenis, gan slimnīcu noslodze, gan situācijas attīstības tendences un vakcinēto cilvēku īpatsvars.
"Solīt atvieglojumus no 12.aprīļa būtu pāragri. Visticamāk, runāt par to, kā mēs tālāk organizēsim sabiedrības dzīvi, varēsim aprīļa beigās vai maija sākumā," viņš sacījis.
Kīks pieļāvis, ka masveida vakcinācija varētu sākties maijā, jo, domājams, ap to laiku laiku lielākā daļa riska grupu cilvēku jau būs sapotēti.
Saskaņā ar viņa sniegto informāciju pašalik imunitāti pret Covid-19 ieguvusi ceturtā daļa Igaunijas iedzīvotāju - 10% pārslimojuši un 15% saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, tātad trīs ceturtdaļas sabiedrības joprojām pakļautas inficēšanās riskam un uz kolektīvo imunitāti var cerēt ne agrāk par vasaru.
Kā savukārt norādījusi Igaunijas Veselības departamenta ģenerāldirektora vietniece Mari Anne Herma, jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits valstī jau dažas nedēļas stabilizējas un vērojamas arī pirmās samazināšanās pazīmes.
Viņa piebildusi, ka infekcijas reproduktivitātes koeficients pazeminājies līdz 0,9 un var sagaidīt, ka tas turpinās kristies, jo pašlaik inficēšanās lielākoties notiek ģimenēs, kuras jau atrodas izolācijā un vīrusu tālāk vairs neizplata.
Tiesa gan, pieaudzis arī saslimstības perēkļu skaits darbavietās, bet arī tas liecina, ka inficēto grupas koncentrējas un slimības izpaltība kļūst ierobežota, spriedusi Herma.
Vienlaikus viņa atzinusi, ka slimnīcās, kā jau varēja paredzēt, pašlaik vērojams pacientu skaita pieaugums, tādēļ par slimnīcu noslodzes samazināšanos runāt vēl nevar un paies aptuveni divas nedēļas, kamēr tā varētu stabilizēties.
Veselības departamenta vadītāja vietniece pastāstījusi, ka pašlaik īpaši kritiska situācija ir slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās, bet pacientu pārvešana uz slimnīcām Igaunijas dienvidos palīdz atvieglot situāciju valsts ziemeļos, tomēr spriedze būtu jāmazina pēc iespējas drīzāk.
Pēc Hermas teiktā, saslimstības mazināšanās pazīmes vērojamas arī Tallinā un Harju apriņķī, kur atrodas galvaspilsēta, un var secināt, ka valdības izraudzītais kurss ir efektīvs.
