Ķīna nosaka atbildes sankcijas Lielbritānijai
foto: AP/Scanpix
Pēdējo gadu laikā tūkstošiem uiguri ir snieguši liecības par ieslodzīšanu internēšanas nometnēs, ko eksperti vērtē kā minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņu.
Pasaulē

Ķīna nosaka atbildes sankcijas Lielbritānijai

Jauns.lv / LETA

Ķīna piektdien piemēroja sankcijas četrām juridiskām un deviņām fiziskām personām Lielbritānijā, atbildot uz sankcijām, kuras Lielbritānija šonedēļ noteica Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti.

Ķīna nosaka atbildes sankcijas Lielbritānijai...

Ķīnas puse ir noteikusi sankcijas juridiskām un fiziskām personām, kuras tā apsūdz "ļaunprātīgā melu un dezinformācijas izplatīšanā", teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kas piektdien tika publicēts Ķīnas vēstniecības Londonā vietnē.

Starp sankcijām pakļautajām fiziskajām personām ir parlamenta apakšnama Kopienu palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugendhats, bijušais Konservatīvās partijas līderis Īens Dankans Smits, citi Kopienu palātas un Lordu palātas locekļi, cilvēktiesību advokāts un Pasaules uiguru kongresa tribunāla vadītājs Džefrijs Naiss,  un universitātes mācībspēks Ķīnas jautājumos Džoanna Nikola Smita Finlija.

Sankcijām pakļautās juridiskās personas ir Konservatīvās partijas Cilvēktiesību komisija, Pasaules uiguru kongresa tribunāls, Ķīnas Pētījumu grupa un Eseksas tiesas palāta.

Sankcijām pakļautajām fiziskajām personām un viņu ģimeņu locekļiem no piektdienas ir aizliegts ierasties Ķīnā, Honkongā un Makao. Viņu īpašumi Ķīnā tiks iesaldēti, un Ķīnas pilsoņiem un institūcijām būs aizliegti darījumi ar viņiem. 

Lielbritānija pirmdien piemēroja sankcijas četrām augstām Ķīnas amatpersonām un valdības kontrolētai drošības organizācijai. Šī bija pirmā reize, kad Londona šādi rīkojusies uiguru jautājuma dēļ. 

Pirms Lielbritānijas līdzīgus pasākumus pret Ķīnu veica ASV, Kanāda un Eiropas Savienība. 

Pēdējo gadu laikā tūkstošiem uiguri ir snieguši liecības par ieslodzīšanu internēšanas nometnēs, ko eksperti vērtē kā minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņu.

Savukārt Ķīnas valdība apgalvo, ka nometnes, kurās kopš 2017.gada pabijuši vairāk nekā miljons cilvēku, esot "profesionālās apmācības centri" un to mērķis ir izskaust ekstrēmismu un terorismu.