Pati Teherāna vēlējusies viņu nolīgt par spiegu... Ko cietumā piedzīvoja par it kā spiegošanu apcietinātā Mūra-Gilberte?
Melburnas universitātes Islāma studiju lektore, Tuvo Austrumu pētniece Kailija Mūra-Gilberte, kuru pirms diviem gadiem pēkšņi aizturēja lidostā Teherānā un piesprieda ieslodzījumu apsūdzībās par it kā spiegošanu, cietumā cietusi no "psiholoģiskas spīdzināšanas". Kā pirmajā intervijā pēc atbrīvojuma norāda pati pētniece, pati Teherāna vēlējusies viņu nolīgt par spiegu, ziņo CNN.
Mūra-Gilberte "Sky News" norādījusi, ka sākumā viņa turēta telpā, kas bijusi "divi reiz divi metri, bez tualetes".
"Es domāju, ka tā bija ekstrēmās izolācijas istaba, kas paredzēta, lai cilvēku salauztu. Tā bija psiholoģiska spīdzināšana," stāsta pētniece.
Viņa turpina: "Bija pāris brīži, kad es biju salauzta, jutu, ka drīz varētu padarīt sev galu, bet es nekad to nemēģināju".
Reiz cietuma apsardze arī viņu piekāvusi, pret viņas gribu ievadījusi trankvilizatoru.
Apgalvojumi, ka viņa ir spiedze, esot neiedomājami. "Nav nekādu pierādījumu, ka es kādai valstij būtu spiegs," stāsta Mūra-Gilberte.
"Es nedomāju, ka viņus interesēja spiegošana Austrālijā. Viņi drīzāk vēlējās izmantot manu akadēmisko aizsegu, lai es ceļotu pa dažādām valstīm un spiegotu viņu labā," teic pētniece, norādot, ka Irānas varas iestādes vairākkārt esot teikušas, ka laidīs viņu brīvībā, ja viņa piekritīs spiegot Irānas labā.
Mūra-Gilberte ir pateicīga Austrālijas valdībai par palīdzību, atbrīvojot no cietuma, tomēr viņa nav pārliecināta, ka tā sauktā klusā diplomātija bija pareizā pieeja. Viņas situācija cietumā uzlabojusies tieši pēc tam, kad 2019. gadā prese atklāja viņas vārdu.
Tikmēr Austrālijas premjerministrs Skots Morisons CNN norādījis, ka viņas atbrīvošanas aizkulisēs esot notikumi, par kuriem Mūra-Gilberte nav informēta.
Arī Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamentā norāda, ka nerunās par viņas atbrīvošanas apstākļiem.
Piesprieda 10 gadus ieslodzījumā
Mūru-Gilberti pirms diviem gadiem pēkšņi aizturēja lidostā Teherānā un sākumā piesprieda 10 gadus ieslodzījumā apsūdzībās par spiegošanu. Par laimi, pērnā gada izskaņā Austrālijas un britu dubultpilsone tika apmainīta pret trim ārvalstīs ieslodzītiem irāņiem.
"The Guardian"ierpiekš norādīja, ka daži šo ieslodzīto apmaiņas procesu uztvēra kā Irānas uzvaru ķīlnieku sagrābšanā, kamēr citiem šķita, ka notikušais ir humāns solis.
Mūra-Gilberte tika aizturēta pēc tam, kad Kumas pilsētā piedalījās starptautiskajā konferencē, kurā viņa tika uzaicināta uzstāties. Vairāki konferences delegāti un viņas akadēmiskā darba intervējamā persona kā aizdomīgu viņu norādīja Irānas Revolucionārajai gvardei, kas īstenoja pētnieces aizturēšanu brīdī, kad viņa Teherānas lidostā grasījās doties prom no Irānas.
Mūra-Gilberte tika notiesāta noslepenota procesa laikā, viņai tika izvirzītas apsūdzības spiegošanā un piespriesti 10 gadi cietumā, tomēr nekādi pierādījumi, kas pamatotu apsūdzības, publiski netika uzrādīti. Pati apsūdzētā ir noliegusi savu vainu viņai inkriminētajos nodarījumos, savukārt Austrālijas valdība notiesāšanu nosauca par nepamatotu un politiski motivētu.
Mūra-Gilberte divus gadus izcieta Teherānas Evinas cietumā, taču pēkšņi tika pārvietota uz Karčaku, izraisot straptautiskas bažas, jo Karčakas cietums ir bēdīgi slavens kā viena no drūmākajām ieslodzījuma vietām šajā valstī.
ASV valsts departaments šo vietu nosauca kā iestādi, kurā ir veiktas "prettiesiskas slepkavības, spīdzināšanas un citi rupji starptautiski atzītu cilvēktiesību pārkāpumi". Cilvēktiesību aktīvistu organizācijas arī iepriekš norādījušas, ka tur notikušas spīdzināšanas, izvarošanas, kā arī ieslodzītajiem trūkst pieejas medicīnas pakalpojumiem.
