Iemācījās lietot internetu un tualeti, bet no vakcīnām baidās jau 150 gadus. Kas notiek ar cilvēci?
"Es nevakcinēšos. Citādi bērniem izaugs astes!" Šis ir tikai viens no dažiem absurdajiem uzskatiem par vakcinēšanos.
Pirms 135 gadiem bija tikai vakcīna pret bakām. Visas citas infekcijas slimības cilvēkiem nācās pārslimot vai paņemt līdzi kapā. Pat milzīgais dzīves ilguma pieaugums, kas nāca līdz ar jaunu vakcīnu izstrādi, aizvien nepārliecina tā dēvētos antivakserus jeb vakcīnu noliedzējus, raksta "Postimees".
Pietiek ieiet sociālajos tīklos, lai tur uzietu diskusijas par to, ka "koronavīruss ir parasta gripa", "mēs esam pieraduši ar to slimot katru ziemu", "mirst tikpat, vienkārši par to iepriekš nerunāja" utt. Vēl kāds apgalvojums no 135 gadu senas vēstures: vakcīna pati izsauc slimību, tā ir neefektīva, bet vēl labāk – gan viens, gan otrs.
Tiešām 19. gadsimta infekciju vakcīnas neatbilda mūsdienu standartiem un bieži izsauca blaknes. Caur dūrienu varēja inficēties ar sifilisu, jo neviens nesterilizēja adatas. Tajā laikā izplatītākais baku veids nogalināja 30 līdz 50 procentus inficēto.
Vēl kāds mūsdienu antivakseru arguments: "vakcīna radīta tik ātri, ka es nevēlos būt izmēģinājuma trusītis". Vai arī: "Es nevēlos, lai tiktu izmainīts mans DNS. Es negribu bērnus ar astēm."
Tartu Universitātes lietišķās virusoloģijas profesors un pētniecības padomes loceklis Andress Meritss norāda – izmainīt DNS ar RNS vakcīnu palīdzību ir teju neiespējami.
Kāpēc cilvēki tic absurdai un nepatiesai informācijai par vakcīnām? "Tās ir bailes un neuzticība oficiālām iestādēm vai atsevišķiem cilvēkiem. Tā var būt nezināšana, vieglprātība.
Bet varbūt tā ir cilvēka argumentēta pozīcija. Viņš ir pret vakcīnu. Arī vakcīnu pretinieku vidū ir izglītoti un gudri cilvēki, nevis tikai tie, kuriem ir nestandarta pasaules redzējums. Ja cilvēkam ir dziļa pārliecība vai ticība, tad mēs sliecamies uzņemt tikai to informāciju, kas apstiprina mūsu pozīciju," skaidro Tartu Universitātes reliģiskās psiholoģijas profesors Tīnu Lehtsārs.
"Vakcinācija ir individuāls cilvēka lēmums, kamēr mēs neskatāmies uz plašāku ainu. Patiesībā tas nav tikai jautājums par manu personīgo viedokli, tas ir mūsu jautājums. Mums ir jādomā par mūsu ģimeni. Kad vakcinējamies, mēs pasargājam apkārtējos," atgādina profesors.
