Krievijas parlaments atbalsta "ārvalstu aģentu" loka paplašināšanu

Par "ārvalstu aģentu" turpmāk varēs atzīt cilvēku, kas nodarbojas ar politiskām aktivitātēm un saņem finansējumu no ārzemēm. 

Tas pats attiecas arī sabiedriskajām organizācijām.

Tām turklāt būs pienākums ne retāk kā reizi pusgadā sniegt atskaiti par to, kādā apjomā un kādiem mērķiem "ārvalstu aģents" ir saņēmis ārvalstu finansējumu un kā to faktiski tērējis.

Fiziskās personas, kas pilda "ārvalstu aģentu" funkcijas, nevarēs ieņemt amatus valsts vai municipālajos dienestos, kā arī tām būs liegta piekļuve valsts noslēpumam.

"Mēs gribam, lai būtu saprotams, kādas valstis un cik daudz iepludina līdzekļus mūsu iekšpolitikā un ietekmē mūsu pilsoņu gribas izpausmi," Valsts domes plenārsēdē sacīja viens no likumprojekta autoriem Kremļa partijas "Vienotā Krievija" deputāts Vasīlijs Piskarjovs.

Visiem "ārvalstu aģentiem" sava produkcija turpmāk būs jāmarķē. Ja šāda marķējuma nebūs, tiks piespriesti naudassodi.

Sods draudēs ne tikai pašiem "ārvalstu aģentiem", bet arī tiem, kas tīmeklī piemin viņu vārdus vai nosaukumus bez marķējuma. Tas attieksies arī uz ierakstiem sociālajos tīklos.

Vairāk nekā 20 Krievijas sabiedriskās organizācijas, no kurām daļa jau ir iekļauta "ārvalstu aģentu" reģistrā, saistībā ar likumprojektu vērsušās pie Krievijas ombuda Tatjanas Moskaļkovas un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres Duņas Mjatovičas.

Organizācijas norāda, ka likumprojekta pieņemšana Krievijā būtiski apgrūtinās to darbu.

"Vēl vairāk tiks ierobežotas Krievijas pilsoņu tiesības uz biedrošanos, miermīlīgām sanāksmēm, brīvu viedokļa paušanu, brīvu informācijas izplatīšanu un saņemšanu," iesniegumā norāda aktīvisti.

"Daudziem mūsu valsts pilsoņiem (..) būs liegta kvalificēta viņu pilsonisko, politisko un sociālo tiesību aizsardzība," brīdina aktīvisti.