Irānā stājas spēkā jauns likums par urāna bagātināšanu

Valdība šo likumprojektu, kas pieņemts pēc Irānas kodolzinātnieka Mohsena Fahrizades slepkavības, neatbalsta.

Fahrizadi, par kuru Rietumiem bijušas aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu, tika nogalināts piektdien uzbrukumā netālu no Teherānas. Irāna uzbrukumā vaino Izraēlu.

"Valdība ir skaidri paziņojusi, ka nepiekrīt šim plānam", ko neuzskata "nedz par nepieciešamu, nedz par noderīgu," preses konferencē šodien paziņoja Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

Likumprojekts aicina valdību pārtraukt ANO inspekcijas Irānas kodolobjektos, kā arī atļaus gadā saražot 120 kilogramus 20% bagātināta urāna un ļaus Irānas Atomenerģijas aģentūrai mēnesī saražot 500 kilogramus mazāk bagātināta urāna.

Līdz šim Irāna bagātinājusi urānu gandrīz līdz 5% līmenim, lai gan 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām ierobežo urāna bagātināšanu līdz 3,67%. Kodolieročiem vajadzīgs 90% bagātināts urāns.

Saskaņā ar likumprojektu Irānas Atomenerģijas aģentūra arī varētu saražot ātrākas centrifūgas, ko varētu uzstādīt vismaz divos objektos.

Vienošanās, ko 2015.gadā Irāna parakstīja ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju, Ķīnu un Vāciju, mērķis bija garantēt, ka Irānas kodolprogramma tiek īstenota tikai un vienīgi civiliem mērķiem.

2018.gadā ASV no vienošanās izstājās un atjaunoja sankcijas pret Irānu, kas savukārt pakāpeniski atkāpusies no vienošanās nosacījumu izpildes.

ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) novembrī ziņoja, ka Irānas bagātinātā urāna krājumi tagad ir vismaz 12 reizes lielāki, nekā atļauj 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās.

Taču aģentūra ziņoja, ka Irāna urāna bagātināšanā nav pārsniegusi 4,5% līmeni un joprojām ievēro stingro inspekciju režīmu.

IAEA vadītājs Rafaels Grosi pirmdien intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Irāna neko neiegūs, pārtraucot IAEA inspekcijas.