Šveicē notiks referendums par ieroču ražotāju finansēšanas aizliegumu

Šveices bankas ir izsniegušas aizdevumus un un kontrolē akcijas gandrīz 11 miljardu ASV dolāru (9,27 miljardu eiro) vērtībā tādās kompānijās kā "Lockheed Martin", "Northrop Grumman" un "General Dynamics", liecina neatkarīgās izpētes kompānijas "Profundo" veiktais pētījums.

Visplašāk iesaistītas ir Šveices Centrālā banka (SNB), UBS un "Credit Suisse", secināts pētījumā.

"Milzīgs daudzums naudas plūst no Šveices nozarē, kas gūst peļņu no nāves un iznīcības," norādījusi Jauno zaļo partijas līdere Jūlija Kūnge. "Kā var valsts, kas apgalvo, ka ir neitrāla, gūt peļņu no kara materiāliem?"

Ieroču ražotāju finansēšanas aizlieguma iniciatori ir savākuši 120 000 parakstu, lai sarīkotu referendumu par šo jautājumu.

SNB iebilda pret iniciatīvu, apgalvojot, ka aizliegums radītu juridisku neskaidrību un grautu centrālās bankas neatkarību.

Arī UBS noraidīja šo iniciatīvu, bet "Credit Suisse" ziņu aģentūras "Reuters" jautājumus novirzīja Šveices Baņķieru asociācijai, kas norādīja, ka šī iniciatīva vājinās Šveices kā biznesa centra statusu un nevajadzīgi ierobežos SNB, pensiju fondus, bankas un apdrošināšanas kompānijas.

Iniciatīva paredz aizliegt SNB un pensiju fondiem turēt akcijas tādos uzņēmumos, kuros vairāk nekā 5% no pārdošanas sastāda ieroču un to daļu tirdzniecība. Bankām būtu arī aizliegts izsniegt aizdevumus aizsardzības kompānijām.

1989.gadā Šveicē vēlētāji nobalsoja pret armijas aizliegšanu, bet pirms sešiem gadiem noraidīja iznīcinātāju "Gripen" iegādi.

Organizācija GSoA, kas vēlas Šveices atteikšanos no armijas, apgalvo, ka ieroču izplatīšana veicina karus, un Šveice varētu sekmēt atbruņošanos, izmantojot savu plašo bagātību pārvaldīšanas nozari.

Papildu investēšanai ārvalstu ieroču ražotājos Šveice arī pati ražo ieročus, un vairāki uzņēmumi saņem aizdevumus no bankām.

2019.gadā Šveice eksportēja ieročus uz 71 valsti kopumā par 727,9 miljoniem Šveices franku (673,3 miljoniem eiro). 2018.gadā tika eksportēti ieroči 510 miljonu Šveices franku (472 miljonu eiro) vērtībā.

Šveicē ir aizliegta kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošana un pārdošana, kā arī aizliegts ražot un pārdot sauszemes mīnas un kasešu bumbas.

Organizācija "Swissmem" aplēsusi, ka aizliegums finansēt ieroču ražotājus varētu ietekmēt aptuveni 3000 uzņēmumus, kas nodarbina 50 000 cilvēku.

Arī Šveices valdība iebilst pret šo iniciatīvu.

Šomēnes veikta aptauja liecina, ka 50% šveiciešu atbalsta iniciatīvu un 45% gatavi balsot pret.

Konservatīvās partijas FDP deputāte Maja Rinikere nodēvējusi šo referendumu par naivu un bezatbildīgu.

"Protams, mēs vēlētos pilnīgi mierīgu pasauli. Bet šī iniciatīva to nepanāks - neviena cita valsts to nedara. Tā vietā šis novedīs pie tā, ka uzņēmumi pārcels savu ražošanu prom no Šveices," sacīja politiķe.

Viens no uzņēmumiem, kurus skartu aizliegums, būtu "Casram", kas pārdod detaļas uzņēmumam "Saab" lidmašīnu "Gripen" ražošanai.

"Šveicē nevar izdzīvot ražojot vienkāršus produktus, jāražo sarežģītāki priekšmeti. Ja mēs pazaudēsim šo tirgu, tas būs kā kāju savu nociršana," norādījis "Casram" vadītājs Franko Pufi.