Krimas tatāri cenšas bloķēt pussalu, protestējot pret Krievijas īstenoto aneksiju
Simtiem Ukrainas centrālo valdību atbalstošu aktīvistu no Krimas tatāru kopienas svētdien sāka ceļu no Ukrainas uz pussalu blokādi, lai protestētu pret to, ka Krievija ir anektējusi viņu apdzīvoto reģionu.
Kopā ar Ukrainas ultranacionālistikā grupējuma "Labējais sektors" pārstāvjiem protestētāji no musulmaņu tatāru kopienas izmantoja betona blokus, lai daļēji nogrožotu trīs ceļus, kas savieno Ukrainas kontinentālo daļu ar Krimu, lai tādējādi mēģinātu apturēt preču piegādes.
Tatāru līderi teica, ka viņu mērķis ir bloķēt piegādes, lai protestētu pret "dažādiem viņu tiesību pārkāpumiem, ko veic Krievijas varas institūcijas". Apmēram tūkstoš aktīvistu nepārtraukti staigā pa gājēju pāreju uz robežas, tādā veidā bloķējot automašīnu satiksmi.
"Mūsu mērķis ir izbeigt Krimas okupāciju un atjaunot Ukrainas teritoriālo nedalāmību," žurnālistiem teica viens no Krimas tatāru kopienas līderiem Refats Čubarovs.
Notikuma vietā esošs ziņu aģentūras AFP žurnālists vēstīja, ka desmitiem kravas automašīnu ir apturētas divos robežas šķērsošanas punktos uz Krimu, bet autovadītāji un Ukrainas amatpersonas teica, ka tas ir saistīts ar garām muitas pārbaudēm Krievijas robežas pusē.
Aktīvisti pauda cerību ar savu rīcību palīdzēt mazināt spiedienu uz savas kopienas pārstāvjiem, garantēt aizturēto Krimas tatāru aktīvistu atbrīvošanu un atcelt ierobežojumus Krimas tatāru medijiem.
Neskatoties uz nonākšanu Maskavas kontrolē, Krimu ar Krieviju savieno vienīgi pārslogots prāmju maršruts un reģions ir atkarīgs no Ukrainas enerģijas un pārtikas piegādēs.
Reģions ir pakļauts stingrām Rietumu sankcijām, kuru dēļ tas ir izslēgts no starptautiskās banku sistēmas un to ir pametušas Rietumu kompānijas.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma reģionā par pievienošanos Krievijai. Krievija bija ievedusi Krimas pussalā tūkstošiem īpašo spēku karavīru pēc tam, kad tautas protestos Kijevā tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Tiek lēsts, ka pēc aneksijas Krimu ir pametuši 10 tūkstoši līdz 15 tūkstoši Krimas tatāru.
Lielākā daļa no 300 tūkstošu cilvēku veidotās Krimas tatāru kopienas asi iebilst pret Krievijas veikto Krimas aneksiju, ko Ukrainas centrālā valdība un Rietumvalstis nosoda kā nelikumīgu teritorijas sagrābšanu. Kopš aneksijas daudzi Krimas tatāru aktīvisti ir aizturēti un kopienas līderiem ir aizliegts ierasties reģionā.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 000 Krimas tatāru lopu vagonos aizveda uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistu okupantiem. Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
ANO ir nosodījusi Krimas tatāru tiesību pārkāpumus, kas pastrādāti kopš Krievija pagājušā gada martā anektēja Krimu, kas līdz tam ietilpa Ukrainā.
BNS
