Kalnu Karabahā turpinās smagas kaujas, Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz pamiera pārkāpšanā

Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo par spēcīgu raķešu un artilērijas apšaudi no Azerbaidžānas puses.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija savukārt apgalvo, ka pirmā uguni atklājusi Armēnija, kas apšaudot Terteras reģionu.

"Tie ir pilnīgi meli. Azerbaidžāna sagatavo augsni agresīvai rīcībai mierīgās vietās," paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāve. Viņa piebilda, ka Azerbaidžāna uzbrūk visās frontēs.

Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo, ka kopš kauju sākšanās 27.septembrī bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 31, bet kritušo karavīru skaits sasniedzis 525.

Azerbaidžāna neatklāj, cik kritušo ir tās pusē.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka pamiers, kas tika panākts ar Krievijas starpniecību, stājās spēkā sestdien un uzreiz arī tika pārkāpts, nav noturējies.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir aicinājis abas puses ievērot pamieru.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.