Māss: pār ES attiecībām ar Krieviju savelkas "tumši mākoņi"

Eiropa "bez Krievijas, vai esot tai opozīcijā", (..) nebūs drošāka," seminārā uzrunājot Francijas vēstniekus Eiropas valstīs, norādīja Māss.

Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka pret Maskavu vērstās sankcijas uzturamas spēkā, kamēr Kremlis nemainīs savu uzvedību.

Ministrs, kura pārstāvētā valsts šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidentūras pienākumus, norādīja, ka blokam pašam jāspēj "neatkarīgi risināt krīzes [attiecībās] ar saviem kaimiņiem", lai saglabātu savu pievilcību kā sabiedrotajai ASV acīs.

Arī Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns uzsvēra, ka Eiropai ir jāiestājas par savām interesēm, norādot uz konfliktu starp Grieķiju un Turciju, kas izveidojies Vidusjūras austrumdaļā.

"Kad kāds no mums tiek konfrontēts ar agresīvu un netaisnu politiku, mums jāatbild kolektīvi, jo tas ir mūsu suverenitātes un savienības interešu apdraudējums," norādīja Ledriāns.

Viņš piebilda, ka atstāt Eiropas drošības intereses Vidusjūras austrumos turienes "aktoru" rokās būtu "vissmagākā kļūda".

Parīze ieņēmusi stingru nostāju pret Turcijas pretenzijām šajā reģionā.

Tikmēr Vācija mēģinājusi uzņemties starpnieka lomu Ankaras un Atēnu konfliktā, kas gan līdz šim nav nesis kādus panākumus.

Tomēr Francijas prezidents Emanuels Makrons norādījis, ka abas pieejas esot savstarpēji savienojamas.

ES dalībvalstu ārlietu ministri piektdien piedraudēja Turcijai ar sankcijām, taču jebkādu reālu lēmumu pieņemšanu šajā jautājumā atlika līdz 24.septembrī paredzētajam bloka samitam.

Ledriāns norādīja, ka Berlīnes un Parīzes savstarpējās attiecības, kas ilgi tikušas uzskatītas par bloka politisko "motoru", šobrīd esot "stingrākas un nepieciešamākas nekā jebkad iepriekš".

Tomēr Māss atgādināja, ka abām lielvarām ir jāsadarbojas arī ar citām ES dalībvalstīm.

"Vācijas-Francijas kompromisi ir nepieciešams priekšnoteikums Eiropas progresam. Taču ar to vien nepietiek," uzsvēra Vācijas augstākais diplomāts. "Protams, skats uz Maskavu Varšavā vai Tallinā ir citāds nekā Lisabonā vai Romā," atzina Māss.

Pievēršoties breksitam, viņš norādīja, ka liela atbildība bloka ārpolitikas veidošanā gulstas uz Itāliju, Spāniju un Poliju.

Tajā pašā laikā Ledriāns atbildību par lēno progresu pēcbreksita sarunās novēla uz Londonu un tās "stūrgalvīgo un nereālistisko nostāju".