Īlons Masks uz dzīvas cūkas parāda, kā darbojas smadzeņu čips

Ģertrūdei implants galvā ticis ievietots pirms diviem mēnešiem. Tas savienots ar neironiem cūkas šņukurā.

Video redzams, kā dzīvnieks tiek barots, bet datorā tikmēr atskan pīkstieni un parādās lēkājoša līkne. "Ģertrūde ir veselīga un priecīga. Ja ieskataties ciešāk, varat knapi saredzēt rētu vietā, kur ticis ievietots implants. Pīkstieni, kurus dzirdat, ir reāllaika signāli no "Neurolink" Ģertrūdes galvā," skaidro Masks. Ikreiz, kad cūka pieskarās kaut kam ar purnu, uz implantu tiek nosūtīti nervu impulsi, kurus pēc tam monitorā atklāj vairāk nekā 1000 elektrodi implantā.

Daudziem radies jautājums, kāpēc prezentācijā izmantota cūka, ja čipus paredzēts implantēt cilvēkos. "Cūkas patiesībā ir diezgan līdzīgas cilvēkiem. Ja izgudrojam lietas cilvēkiem, tad cūkas ir laba izvēle to pārbaudei," paskaidroja Masks. "Ja ierīce pēc diviem mēnešiem joprojām darbojas cūkas galvā, tā ir zīme, ka ierīce būs izturīga arī, lietojot uz cilvēkiem."

Jauns.lv jau ziņoja, ka projekta "Neuralink" pamatmērķis ir smadzeņu slimību ārstēšana, izmantojot savienojumu ar datoru. Pagaidām izstrādāti par cilvēka matu tievāki vadi, kas varētu kalpot informācijas nolasīšanai no smadzenēm. Kontrolējot hormonu izdalīšanos organismā, varētu vadīt cilvēka uzvedību un psihisko stāvokli, piemēram, mazināt trauksmi.

Agrāk bija plānots, ka tas ļaus izārstēt cilvēkus ar centrālās nervu sistēmas slimībām. Tagad arī iecerēts, ka šī tehnoloģija ļaus dzirdēt skaņas cilvēka ausīm neuztveramās frekvencēs. Masks arī cer, ka implantu kādu dienu varētu izmantot kā sava veida telepātijas iespēju, piemēram, ar prātu kontrolējot viedtālruņus.

Pirmām kārtām domāts čipēt neiroloģiskos pacientus, piemēram, tos, kas cieš no Pārkinsona slimības. Masks arī uzskata, ka čipi ļaus veseliem cilvēkiem konkurēt ar mākslīgo intelektu.