Gāzes atradnes sanaido Turciju un Grieķiju
Divas NATO valstis – Turcija un Grieķija – nokļuvušas uz kara takas. Ankara plāno paplašināt gāzes izpēti strīdīgajā teritorijā Vidusjūras austrumos, neraugoties uz Eiropas Savienības aicinājumiem kliedēt krīzi.
Turcijas karaflote paziņojusi, ka urbšanas kuģis Yavuz, kurš dažus pēdējos mēnešus atrodas pie Kipras krastiem, līdz 15. septembrim veiks izpēti pie salas dienvidrietumiem.
Grieķijas un Turcijas starpā pastāv domstarpības par tiesībām veikt urbšanas darbus Vidusjūras austrumu daļā. Turcija uzskata, ka jūras robežas komerciālai izpētei jānosaka vienlīdzīgi, par izejas punktu ņemot Grieķijas un Turcijas kontinentālās daļas, neietverot Grieķijas salas. Atēnas norāda, ka Turcijas nostāja pārkāpj starptautiskās tiesības.
Ankara atsākusi izpēti, neskatoties uz Grieķijas un Ēģiptes vienošanos par ekskluzīvas ekonomiskās zonas izveidošanu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Vācijas kanclere Angela Merkele vienojušies, ka viņu padomniekiem vajadzētu sarīkot sarunas laikā no 23. līdz 28. augustam, lai mazinātu spriedzi. Erdogans paudis cerību, ka Merkelei izdosies pārliecināt arī Grieķijas premjeru.
Merkele aicina abas valstis sākt tiešu dialogu vienai ar otru, lai mazinātu saspīlējumu, un jūlijā noorganizēja sarunas starp Ankaru un Atēnām, pārliecinot Turciju uz laiku apturēt urbšanas un izpētes darbus Vidusjūras austrumos. Tomēr pēc Grieķijas un Ēģiptes vienošanās Ankara atsāka darbus.
Grieķija brīdinājusi, ka aizstāvēs savu suverenitāti. Spriedze abu valstu starpā pieauga, kad Ankara nosūtīja izpētes kuģi Oruc Reis un piecus atbalsta kuģus no karaflotes uz Vidusjūras ūdeņiem pie Grieķijas Kastellorizo salas. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu paziņojis, ka Ankara neielaidīsies kompromisos.
