Kas notiktu ar Grenlandi, ja globālā sasilšana apstātos? Pētnieku vīzija ir skaudra
Grenlandes ledāju kušana ir aizvirzījusies tiktāl, ka pat gadījumā, ja globālā sasilšana šodien apstātos, regulārie sniegputeņi vairs nespētu kompensēt zaudēto ledus daudzumu, balstoties uz pētījumu, ziņo žurnāls "Communications Earth un Environment".
"Grenlandes ledāji ir pārsnieguši sava veida nogāzes punktu, kur sniegputenis, kas katru gadu papildina ledus krājumus, vairs nevar izsekot līdzi ledum, kas no ledājiem ieplūst okeānā," teikts Ohaio štata universitātes paziņojumā.
Klimata pārmaiņām ir postoša ietekme uz pasaules ledājiem, un ledus kušana rada draudus miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Satraucošo ziņojumu par ledus kušanu Arktikā, kas sasilst divreiz ātrāk nekā pārējā planēta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk.
Grenlandieši cīņā ar globālo sasilšanu
85% Grenlandes virsmas, kuras platība ir aptuveni 2 miljoni kvadrātmetru, ir pārklātas ar ledu. Atoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados sala ik gadu zaudējusi aptuveni 450 miljardus tonnu ledus. Šobrīd ledus kūst vēl ātrāk, Grenlandei zaudējot pat 500 miljardus tonnu ledus gadā, turklāt snigšanas intensivitāte samazinās.
Ohaio štata universitātes pētījumā teikts, ka tieši Grenlandes ledāja kušana ir ietekmīgākais faktors, kas veicina jūras līmeņa celšanos.
Kūstošais ledus nav tikai globālās sasilšanas rezultāts, tas kļūst arī par vienu no globālās sasilšanas iemesliem, jo atkusušais ledus atklāj zem tā esošo augsni, kas atkūstot atmosfērā izdala spēcīgas siltumnīcefekta gāzes.
Nesenā Lielbritānijas Linkolnas universitātes pētījumā secināts, ka Grenlandes ledāja kušanas rezultātā vien pasaules jūras līmenis līdz 2100.gadam palielināsies par 10 līdz 12 centimetriem. Savukārt ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes klimata zinātnes padomdevēja grupa 2013.gadā ziņoja, ka līdz gadsimta beigām paredzams, ka jūras līmenis paaugstināsies par 60 centimetriem.
